Mazliet par Linux

Jau kādu laiku vēlējos uzrakstīt par savu pieredzi ar Linux operētājsistēmu, par kuru daudzi runā, bet liela daļa nemaz nezin kas tas ir.

Šajā ierakstā, īpaši neiedziļinoties, aprakstīšu Linux grafisko vidi un populārākās/saistošākās programmas. Šoreiz nepieminēšu dažādās grafiskās vides un to atšķirības. Ja pietiks spēka un kādam tas interesēs, uzrakstīšu par to citreiz.

Daļai no jums varētu nepietikt drosmes, lai izlasītu visu rakstu, tāpēc pieliku saturu. 🙂

Ievads

Ja nemaldos, datorus sāku iepazīt pirms, apmēram, 10 gadiem. Pa visu šo laiku esmu lietojis dažādas Microsoft Windows operētājsistēmas versijas (95, 98, (98SE), ME, 2000, XP, Vista, 7) un šobrīd esmu apstājies pie Linux. Pingvīnu sāku lietot pirms, apmēram, četriem gadiem, un sākumā to lietoju tikai uz servera. Šobrīd pasmejos, atceroties kā pirms diviem gadiem teicu, ka to nekad nelietošu uz galda datora/laptopa ikdienas darbiem. (Nekad nesaki nekad. 🙂 )

Pāreja uz Linux

Kaut gan biju pieradis pie Windows, jutu, ka tajā kaut kas nav kā vajag. Iespējams tāpēc, ka man visu ļoti patīk pielāgot kā pašam labāk tīk un neviena Windows versija nav draudzīga šajā ziņā. Un tā, pēc Windows 7 izmēģināšanas (pāris mēnešus lietoju RC versiju), tiecoties pēc kā jauna un interesanta, uz laptopa uzinstalēju Debian Linux. Sāku ar Debian, jo iepriekš to biju lietojis uz serveriem, un lekcijās varēja vērot kā to lieto Pēteris. Nevarētu teikt, ka nezināju pilnīgi neko, jo elementāras lietas (apt-get, grep, locate, u.c.) zināju no serveru instalācijām, bet kopumā tas bija kas jauns un bija ko apgūt.

Ubuntu

Nedaudz palietojis Debian, nolēmu to nomainīt ar Ubuntu, jo tas šķita draudzīgāks iesācējiem, ar lielāku comunity, tam ir Launchpad, un Ubuntu ir vērsts uz “user friendly“. Varētu jau teikt, ka Ubuntu un Debian ir viens un tas pats, jo Ubuntu ir bāzēts uz Debian, bet realitātē ar katru versiju tie paliek arvien atšķirīgāki. Canonical (ubuntu izstrādātāji) mēģina to padarīt vizuāli (un visādi citādi) atšķirīgu no standarta GNOME (grafiskās vides), un tāpēc lielai daļai programmu tiek veidoti savi ielāpi. Varbūt ne visi Ubuntu jaunievedumi ir lieliski, bet salīdzinot ar citām lielajām distribūcijām, Ubuntu progresē ātrāk, un ar savu progresu mudina pārējos turēt līdzi (vai liek izmirt).

Jaunas Ubuntu versijas tiek izdotas reizi sešos mēnešos un reizi divos gados tiek izdota stabilā LTS versija (ilgtermiņa atbalsta versija). Pats, šķiet, izmēģināju četras versijas un katra nākamā paliek ievērojami labāka, lietotājam draudzīgāka.

Ubuntu, manuprāt, ir labākā distribūcija, kuru lietot jauniem Linux lietotājiem, kuri iepriekš lietojuši Windows. Uzliku to vairākiem cilvēkiem (arī savai mammai) un daļa vēl tagad to lieto bez īpašām problēmām.

Programmas

Lielai daļai jauno Linux lietotāju rodas problēmas ar alternatīvu programmu apzināšanu/lietošanu, ja iepriekš lietots Windows. Protams, es nebiju izņēmums. Biju ļoti pieradis pie grafiskajām un video apstrādes programmām (Photoshop, Lightroom, AE, Vegas, u.c.), spēlēm un dažādām utilītām, kurām ir Windows, bet nav  Linux versijas.

Draiveri, sistēma

Uz galda datora iekārtas strādāja bez problēmām, par ko biju pārsteigts. Problēmas sagādāja laptops ar Radeon X1200 (VGA compatible controller: ATI Technologies Inc RS690M [Radeon X1200 Series]) video karti, kuram uz jaunākām Linux versijām vairs nav pieejami ražotāja draiveri un nākas lietot atvērtos draiverus, kuri ir krietni sliktāki un liek aizmirst par 3d spēlēm vai pat pārāk izpušķotu tēmu (ar caurspīdību, fona pludināšanu un citiem brīnumiem). Bet salīdzinot ar to kā bija pirms pāris gadiem, kad sāku lietot Linux, atvērtie Radeon 3d draiveri ir krietni progresējuši, un vairs nerodas problēmas ar desktopa izskaistināšanu (par spēlēm, joprojām, var aizmirst).

Manuprāt, Linux bez Nvidia vai Intel video kartēm var sagādāt galvassāpes, bet ir tādi, kuri to pašu saka par Nvidia (varbūt aiz skaudības, jo man ar Nvidia viss darbojās kā nākas).

Vēl problēmas sagādāja skaņa, jo ap to laiku, kad sāku lietot Linux, Ubuntu pārgāja no Alsa uz PulseAudio skaņas sistēmu. No vienas puses PulseAudio bija labāks un jaunāks, bet no otras puses, tas bija nepabeigts, ar daudzām problēmām un liela daļa aplikāciju nebija tam domātas. Dīvain, bet uz Ubuntu vēl šobrīd (versija 10.10) man rodas problēmas ar iebūvētā mikrofona lietošanu (uz Arch Linux viss ir ok).

Peles, Webkameras un citi sīkumi strādā, pārsvarā, bez problēmām un sāk darboties ātrāk kā uz Windows. Jaunākās Linux versijās tiek atbalstīti arī dažādi muzikas atskaņotāji, iPhone, iPad, utt.

Nedaudz nācās paķimerēties, lai piedzīvinātu digitālās televīzijas uztvērēju (par ko jau rakstīju blogā) vai pirkstu nospiedumu lasītāju, bet šādas iekārtas nav diez ko izplatītas/populāras un par to nesatraucos.

Foto, video apstrāde, 3d grafika, audio apstrāde

Diemžēl, daļai programmu uz Linux nav labu alternatīvu, tāpēc par ātru, ērtu un/vai advancētu bilžu (Lightroom) vai video apstrādi (After Effects/Vegas/Movie maker, u.c.) var aizmirst (vismaz pagaidām). Jā, ir pieejamas dažādas video apstrādes programmas, bet lielākā daļa ir, labi ja, Windows Movie Maker līmenī (par nestabilitāti un random nokrašošanu nemaz nerunājot). Foto apstrādei ir pieejams Gimp un sērija ar dažādiem līdzīgiem un ne tik līdzīgiem rīkiem, bet fotogrāfi, kuri uz Windows ir lietojuši Adobe Photoshop Lightroom, neko līdzīgu, pagaidām, uz Linux neatradīs (nē, Picasa nespēj aizvietot Lightroom).

3D grafikas fanāti var priecāties par Blender, jo tas darbojas arī uz Linux. Kādreiz arī bija pieejama Maya (maksas) Linux versija, bet nezinu vai jaunākās versijas ir pieejamas priekš Linux.

Neesmu pētījis speciālas programmas diskžokejiem, bet vienkāršai audio apstrādei var lietot Audacity, kas, šķiet, ir pieejams arī uz Windows.

Dokumenti, prezentācijas, plānošana, e-book lasītāji

Par Ofisa programmatūru pat īsti negribu rakstīt. Ir pieejams bezmaksas OpenOffice.org (drīz, šķiet, aizvietos ar LibreOffice), bet tas ir briesmīgs. Rakstīts uz C++ (šī nav problēma) un Java (bet šī gan ir), ar neērtu un morāli novecojušu grafisko saskarni, sliktu ātrdarbību un random pakāršanos.

  • OOo Writer ir vēl daudz maz sakarīgs un darīt vienkāršas lietas nav pārāk sarežģīti. Patīkami, ka dokumentus var eksportēt PDF formātā un pēc pamatīgas gūglēšanas var izveidot savu tēmas sagatavi, lai dokumenti neizskatītos briesmīgi.
  • Neesmu pārāk daudz lietojis OOo Calc, bet zinu, ka advancētiem Excel lietotājiem būtu ko teikt.
  • OOo Impress prezentāciju veidošanas programma ir slikta. Es ar savu pacietību biju spējīgs izveidot gana pievilcīgu prezentāciju, bet parastam lietotājam nervi varētu neizturēt. Slaidu pārkārtošana apēd 100% CPU uz vairākām sekundēm, pat neko nedarot. Ja ir pievienoti vairāk par 10 slaidiem, programma ievērojami bremzē un laicīgi nereaģē uz dotajām komandām. Visu īpaši nepatīkamu padara programmas nobrukšana laikā, kad vismazāk gaidi.

Ja LibreOffice drīzumā pilnībā mainīs savu grafisko saskarni uz ko lietotājam pievilcīgāku, tas varētu būt gana labs un, iespējams, es tik skarbi neizteiktos. Kopumā skatoties, nav tik traki neērti uzrakstīt vienkāršus dokumentus vai izveidot primitīvu prezentāciju, ar pāris slaidiem. Problēmas rodas tad, kad jāveido kas sarežģīts.

Laika plānošanas vai sekošanas programmas ir savādākas kā uz Windows un prasa laiku, lai pie tām pierastu. No šādiem sīkrīkiem varu ieteikt Tomboy, “Getting things GNOME!“, Time tracker (Hamster project).

Uz Linux ir pieejams lielisks PDF lasītājs Evince, ko, manuprāt, no pilnības šķir tikai grāmatzīmju pievienošanas iespēja.

Spēles

Linux nevar lepoties ar pārāk daudzām skaistām 3d/2d spēlēm, bet dažas, tādas kā Nexuiz, Alien Arena, Cube 2, Teeworlds, u.c. ir. Šķiet, ka pēdējā laikā parādās arvien vairāk spēles, kuras pieejamas arī uz Linux.

Nezinu vai problēma ir ar OpenGL vai konkrēto dzini, bet testējot Unigine uz Linux un Windows (testēts uz viena un tā paša datora), Windows ar DirectX strādāja ievērojami ātrāk par OpenGL versiju.

Tiem, kuri sevi dēvē par kārtīgiem geimeriem (tiem, kuri spēlē jaunākās spēles, ne tikai un vienīgi WoW), Linux, pagaidām, nebūs īstā OS, ko lietot ikdienā.

Mūzikas, video atskaņošana, web pārlūki, twitter, skype, čati, epasta klienti, ziņu agregatori

Uz Linux nav Winamp vai iTunes, bet ir kaudze ar citiem video un audio atskaņotājiem. Pats priekš video skatīšanās lietoju VLC. Mūzikas atskaņotāji ir daudzi un dažādi. Pats esmu lietojis MPD (mūzikas atskaņotājs, ko lietoju uz mājas rūtera, kontrolēt to var no cita Linux/Windows/Mac datora caur kādu no daudzajiem klientiem), Rhyhtmbox (vistuvāk iTunes, strādās ar iPhone/iPod/citiem pārnēsājamiem atskaņotājiem),  Quod Libet (šobrīd pats lietoju).

Web pārlūkošanai ir pieejami dažādi pārlūki, no kuriem populārākie ir Firefox, Chromium (Google Chrome), Opera. Pats lietoju Chromium, kas ēd vairāk ramu, bet darbojas zibenīgi.

Tiem, kuriem patīk lietot Twitter, rekomendēju Hotot. Viens no labākajiem Twitter klientiem un noteikti pārspēj briesmīgo Gwibber, kas nāk komplektā ar Ubuntu.

Pagaidām, Linux Skype versija ir morāli novecojusi un pārāk jauki neiekļaujas Gnome vidē, bet zvanīt (un veikt video zvanus) var, čatot un sūtīt failus arī ir iespējams. Patīk, ka Skype Linux versijai ir iespēja “Auto accept”, kas automātiski pieņems visus draugu sūtītos failus.

IRC lietotājiem rekomendēju XChat. Tas ir labākais IRC klients kādu esmu redzējis. (Diemžēl, visām XChat Windows versijām nestrādā garumzīmju un mīkstinājuma zīmju ievade, kas to padara gandrīz nelietojamu uz Windows (ja nemaldos, problēma ar GTK+).) Irc ir gandrīz neatņemama Linux sastāvdaļa, jo caur to, pieslēdzoties freenode irc serverim, bez maksas reālā laikā pieejama citu lietotāju palīdzība (Izmantojiet to!).

Pārējiem populāriem IM tīkliem var lietot kādu no daudzajiem klientiem. Ubuntu nāk kompelktā ar Empathy, bet pats lietoju Pidgin. Pidgin man apvieno MSN, Yahoo messenger, Google talk, Jabber, Facebook chat, ICQ.

Epastu saņemšanai, sūtīšanai, kārtošanai komplektā ar Gnome nāk Evolution, ko lietoju diezgan ilgi. Šobrīd izmēģinu Thunderbird, kas ir pieejams arī uz Windows.

Noteikti ir daudzi un dažādi ziņu agregatori, bet, laikam, ietekmējos no Pētera un lietoju Liferea.

Failu pārlūkošana

Uz Windows ir viens Windows Explorer. Uz linux ir ļoti daudzas un dažādas programmas failu pārvaldīšanai. Populārākā (ja nemaldos) ir Nautilus. Pats par sevi, Nautilus ir gana labs, bet salāpītā Nautilus Elementary versija ir krietni uzlabota, lietotājam draudzīgāka, kuru iesaku tiem, kuriem patīk minimālisms. Vēl Nautilus ir pieejami dažādi papildinājumi, kas padara ērtāku dažādu darbu veikšanu.

Programmētāju rīki

Jā, uz Linux nav pieejama Microsoft Vizuālā Studija, ko daudzi dēvē par vienu no lielākajiem Windows trumpjiem. Ir Mono platforma, bet tā bremzē trakāk par Eclipse un programmas, kuras kodētas uz Mono (cik esmu novērojis) nav no tām ātrākajām.

Ja ir vēlme lietot smagu IDE, var lietot Eclipse vai citus līdzīgus brīnumus.

Ja uz Windows nesagādāja problēmas koda rakstīšana Notepad++ vai citā līdzīgā programmā, pietiks ar vienkāršākiem editoriem kā Gedit vai Geany.

Windows programmu emulēšana uz Linux ar Wine

Ja nu galīgi nepatīk neviena no Linux programmu alternatīvām, var mēģināt darbināt to pašu Windows programmas versiju izmantojot Wine.

Daudzi ir sūdzējušies, ka caur Wine lielākā daļa izmēģināto programmu nedarbojas. Man gan ir bijusi cita pieredze. Man, šķiet, lielākā daļa, pēc nelielu/lielu pūļu pielikšanas, darbojās.

Lielai daļai programmu ir programmas, no kurām tās ir atkarīgas. Lai uzzinātu trikus, kas palīdz piedzīvināt noteiktas programmas, iesaku pameklēt WineHQ aplikāciju datubāzē. Esmu darbinājis gan dažādas spēles (Mass effect, Trine, CS1.6, TF2, u.c.), gan MS Office un atsevišķus Adobe produktus.

Vairs nelietoju Wine, jo esmu apradis ar Linux piedāvātājām programmām.

Arch Linux

Pirms, apmēram, trīs mēnešiem pārgāju no Ubuntu uz Arch Linux distribūciju. Kāpēc? Tāpēc, ka uz Ubuntu bija problēmas ar video draiveriem un PulseAudio, kā arī nepatika tas, ka atjaunojot uz jaunāku Ubuntu versiju, pāris reizes nobruka sistēma un bija jāpieliek pūles, lai atrastu risinājumu. Diez vai kas būtu nobrucis, ja nebūtu licis daudzas aplikācijas ārpus oficiālās aplikāciju sistēmas, bet ko vajadzēja, to vajadzēja. 😀 Apvaicājoties Freenode #ubuntu-lv čata kanāla, man ieteica tieši Arch, jo tajā brīdī visi, kas tur atradās, lietoja tieši Arch. 🙂

Man patīk tas, ka Arch turpina atjaunoties (rolling release distro) nepārtraukti, atšķirībā no Ubuntu, kuram ievērojami atjaunojumi parādās reizi sešos mēnešos.

Ļoti priecājos par to, ka uz Arch pazuda skaņas (PulseAudio) un video problēmas, kuras uz Ubuntu nepazuda visā tā lietošanas laikā.

Arch arī nelieto apt paku sistēmu, tā vietā ir pacman, pie kā nācās pierast, bet tagad pat šķiet, ka ir vēl foršāk.

Pieļauju, ka Arch nebūtu tik populārs, ja tam nebūtu aktīva komūna un lielisks Wiki. Pamanīju Arch wiki un forumu vēl tad, kad lietoju Ubuntu, jo to bieži kā pirmo izmeta Google meklēšanas rezultātos.

Kopsavilkums

Neskatoties uz daudzajiem trūkumiem (kam gan tādi nav), Linux ir lieliska operētājsistēma ne tikai uz serveriem. Ja nenotiks brīnums, Linux būtu jāpaliek ievērojami populārākam (ne tikai uz mobilajiem [Android]) un, iespējams, pēc gadiem pieciem, ofisa tantes vairs nerauks pieri ieraugot .odt faila formātu vai Gnome/KDE/XFCE/citu desktopu.

Linux piedāvā plašas pielāgošanas iespējas, tam ir ļoti daudzas un dažādas lieliskas programmas (un lielākā daļa no tām ir bezmaksas), tas ir drošāks.

Ja pirms pāris gadiem teicu, ka Linux uz laptopa/desktopa nelietošu, tad šobrīd varu teikt, ka to pret citu operētājsistēmu nemainīšu (vismaz ne tuvākajā laikā).

Un nevajag tik daudz klausīties tajā ko saka apkārtējie (“linux sucks!”, “windows sucks”, “mac pwnz”, “linux rocks!”) un vajag pamēģināt pašiem. Novelciet to pašu Ubuntu Live CD, ierakstiet diskā/USB un palietojiet pāris dienas. Ja nebūsiet atklājuši savu nākamo operētājsistēmu, tad vismaz būsiet paskatījušies ārpus savas ierastās kastes.

28 thoughts on “Mazliet par Linux”

  1. Labs izklāsts. Pie ATI gribu pieminēt ka ar jaunākajām video kartēm nekādu problēmu nav, ir gan no ATI pieejams gan Ubuntu automātiski pieinstalējami draiveri ar kuriem lieliski strādā 3D spēles.

    Kam gan varētu piekrist un vēlētos pat uzsvērt, ir ofisa programmatūras lietošana sarežģītiem un apjomīgiem darbiem. Tad kad vajadzība pārsniedz vienas teksta lapas noformēšanu, iekļauj sevī sarežģītu numerāciju, atsauces utml kam jābūt noformētiem pareizā veidā parādās dažādas programmas kļūdas.

  2. nez es labāk jaunajam censonim ieteiktu uzlikt virtuālo mašīnu un uz tās darbināt savu kārojamo linux distro.
    es gan nezinu kā es dzīvotu bez lightroom tam nav aizstājēju un uz vine strādā visai labi

    vsp +10 par rakstu ļoti labs.

    1. Virtuālās mašīnas un LiveCD var sabojāt visu priekšstatu par Linux’u. Ievērojami samazinās darbības ātrums, funkcionalitāte un var gadīties saskarties ar papildus problēmām (gļukiem kas normālā instalācijā neparādās).

  3. Par DJ lietām – http://lmms.sourceforge.net/ izskatījās tīri sakarīgs, tikai man trūkst pacietības kaut ko sakarīgu saķepināt kopā.

    Par spēlēm – DOOM3 ir native formā arī pieejams, dažādas indie spēles arī ik pa laikam ir jauki cilvēki uzkodējuši ar OSS bibliotēkām un var izlaist arī pingvīnu versiju (World of Goo ~10% pārdoto kopiju ir tieši Linux versija, kuru viens students noportēja divu nedēļu laikā). Un jā, CS1.6/CS:S/TF2/Live for Speed – visus mierīgi var spēlēt ar wine jaunākajām versijām.

    Nez, es joprojām lietoju Debian, un mani nekādas PulseAudio problēmas neskar, jo neviens nespiež mani to vispār instalēt. 🙂

  4. Par GTK+ aplikācijām uz Windows ar garumzīmēm problēmu nav, JA izmanto ALT taustiņu garumzīmju iegūšanai (noklusētais variants) – izskaidrot grūti kādēļ tā, bet caur apostrofu (ne vienā no tā dažādām realizācijām, WinLAT, WinLOGS (Tildes Birojs), Laacz apostrofs, vai jebkura paša ar MSKLC msdn.microsoft.com/en-us/goglobal/bb964665 veidota Latviešu klaviatūras izkārtojuma) nedarbojas. ;(

    Sevi uzskatu par advancētu Excel lietotāju un kā reizi OOo Calc man pēdējā laikā šķiet ir progresējis visstraujāk un +/- var izdarīt visu (ja neesi nolēmis, kā kaut kas ķerties pie VB Macros’u veidošanas). Pats cenšos realizēt visu pēc iespējas izvairoties no Macros’u rakstīšanas – bieži izdodas kaut arī nākas padarboties – toties fails perfekti darbojas, gan MS gan OOo/LibreO vidēs. 🙂

    OpenOffice.org/LibreOffice ir vēl kāds rīks Draw – ko lieliski var izmantot elementāru blokshēmu zīmēšanai, kā arī ja nākas padarboties ar ko vienkāršaku par Gimp, lai kaut ko ātri vajag sakrāmēt kopā ar nelieliem tekstiem (darbojas daudzslāņu režīmā)

    Ceru, ka Skype opcijās kā stilu es izvēlējies GTK+ – vismaz kaut mazumiņš, bet glītāk (ja lietojam GNOME)

    Thunderbird ir ideāls risinājums, jo profils vismaz Windows un Linux (ar āboliem maza pieredze) vidēs ir pārnesams 1:1 un viss darbojas, bez tam tā mapju struktūra pieļauj brutālu iejaukšanos, ko par MS Outlook viss neteikt.

    Pats mājās lietoju Ubuntu kopš 6.04 (tā tikko bija iznākusi) tātad 2006. gada aprīlis/maijs progress ir ievērojams un 10.04 LTS personīgi pat ļoti patīk. Tā kā svarīga stabilitāte (un iedzimtais slinkums), tad laikam līdz nākamam LTS nekas mainīts netiks. 🙂 Un serveru galā LTS tiek uzturēts pat 5 gadus (desktop 3) viens pašlaik griežas (bez problēmām).

    1. Interesanti par to GTK+. Varbūt vēlies noziņot par šo kļūdu @ http://www.gtk.org/development.html ? Tad, jaunākās versijās, tā vairs nebūs problēma.
      OOo Draw neesmu praktiski ne reizi lietojis, jo gana labi darbojos ar Gimp.
      Jā, Skype lietoju GTK+. Bet lai tas darbotos uz 64 bitu sistēmas, jāuzinstalē tēmu dziņu 32bitu versijas. Uz Ubuntu ar to viss OK, bet uz Arch tikai pēc kāda laika iedomājos multilib repozitoriju ieslēgt un sainstalēt vajadzīgās pakas. Jebkurā gadījumā, gribās jaunu Skype versiju, kura jaukāk integrējas ar Indicator Applet.
      Neskatoties uz to, ka lietoju Arch testing repozitoriju, viss darbojas lieliski. Esmu daļēji spiests lietot jaunās nestabilās (nav nemaz tik nestabilas) versijas, ja gribu kaut cik sakarīgu video performance.

  5. Par spēlēm – vēl laikam neviens nepieminēja Unreal Tournament, kurš IMHO ir vislabākais no “skrien un šķaidi”, un ideāli griežas uz linux bez emulācijām. Kā arī viss, kas rakstīts javā, pēdējā laika lielo hitu Minecraft ieskaitot.

    Protams, lielie geimeri smīkņās, bet domāju, ka cilvēkiem, kuri PC lieto darbam un spēles uzspēlē pa retam to trūkums uz linux nevarētu būt būtisks šķērslis.

    Un uz wine arī daudz kas griežas, jaunākos GTA ieskaitot.

  6. Glīšs raksts. Bet laikam, ja es vēl tikai domātu par migrēšanu uz Linux, tad tas mani tikai atbaidītu. Photoshops nebūs, foobar nebūs, MS Office nebūs, alternatīvas ir sūdīgākas, kā tad es vispār varēšu dzīvot?

    1. Ja nekad nebūtu lietojis Photoshop, foobar (lai kas tas arī nebūtu) un MS Office, nebūtu problēmu ar Gimp, OOo un citām programmām.
      Starp citu, jaunāko Photoshop un MS Office var lietot uz Linux caur Wine.

      1. Bet skolā bērnus uzsēdina uz Microsoft adatas. Okei, Excelis ir būtiski labāks par Calc, bet attēlu apstrādes pamatu mācīšanai Photoshopā nevis Gimpā nav neviena racionāla izskaidrojuma.

        1. Kad es mācijos man vēl mācija Paintu, u.c. iebūvētos/office rīkus.
          Vidusskolā no grafikas jau CAD bija. Bet viss tādā ieskata līmenī.

          Lielākoties dzenāja formatēšanu wordā, mazliet access’u u.c. sīkumus.

          Nez, cik lielā mērā informātikas priekšmeta saturs ir atkarīgs no valsts programmas un cik no pasniedzēja un skolas. Bet par šito jautājumu vispār EU būtu jāinteresējas un kāda negodīgas konkurences direktīva jāizdod.

          1. P.S. Runājot par paint’u, tā ir viena no lietām kas linuksā trūkst. Vienkārša un efektīva attēlu redaktora. Visi vai nu pārcenšas, vai arī produkts ir nepabeigts un gļukains. Kaut vai tam pašam gpaint, kaudze effektu, bet tādas vienkāršas lietas kā undo un canvas size neeksistē.

            Uzreiz liekas, ka tas nav nopietns produkts domāts, bet kāda rotaļāšanās programmēšanas vidē.

          2. Man vidusskolā mācīja Paint, Word un Excel (pašus pamatus) (to mācīja arī septītajā vai astotajā klasē).
            Teicu, ka tās ir muļķības, uz ko pasniedzēja atbildēja: “Ja valsts ieskaitē dabūsi 10, varēsi nenākt”.
            Dabūju un vairs negāju. 😀

            Un jābūt kādam elementāram bilžu editoram. Vajag kārtīgāk parakt.

  7. Paldies par rakstu!
    Ja var sadzīvot ar domu, ka uz Linux varētu lietot slēgtu maksas programmatūru, tad ir viens rīks, kas tiecas būt līdzīgs Lightroom. Tas ir Bibble http://bibblelabs.com/ Lētāks par Lightroom, ir izmēģinājuma versijas. Ja es negribētu maksāt, bet negribēt Wine vai taml., tad lietotu Rawstudio.

  8. Pats kādu laiku lietoju Arch, varu tik piekrist par wiki un komūnu. Vēl tagad šad tad iegriežos tur, lai apskatītos sev interesējošas lietas. Un galvenais, ka programmas ir ar svaigām versijām, kas nespiež lietotāju līst ārā no officiālā koka, lai iegūtu labāku programmas versiju.

    Oo varu teikt, ka man nav problēmu lietot gan OoCalc, gan Oo Writer..kkgan rakstu pārsvarā tikai laboratorijas darbus studijām.. vienīgais, kas tiešām nepatīk ir kā Calc zīmē defaultā grafikus, krāsas tādas, ka drukājot 1/2 līnijas nav redzamas. Bet Writer funkciju rakstīšana pat nav salīdzināma ērtuma ziņā ar MS03/07. Par prezentāciju taisīšanu gan nevarēšu neko teikt, neesmu taisījis.

    Bet nu pats galvenais, kas man personīgi saista linux ir tas, ka, ja neskaita jaunos KDE, tad faktiski linux lieliski griežas uz jebkuras sistēmas.. un pamatprasība nav 2GB rams, kā jaunākajām windows versijām.

  9. Vispār ar to uzsēdināšanu – tas jau ir tikai pieradums. Tagad kādu laiku jau lietoju Ubuntu(kopš 8.10) un reizēs, kad sanāk lietot windows xp vai 7, tad jūtos neerti. Vienkārši esmu pieradis pie Gnome un Linux.

  10. Labs raksts.
    Es mājās jau vairākus gadus lietoju tikai Ubuntu (Pamatā Blender, Skype, FireFox, kaut ko no OpenOffice pa retam, Gimp, digiKam, LAMP) un esmu ļoti apmierināts ar ātrdarbību 🙂

    Darbā gan specifikas dēļ lietoju Win7 un arī ir labs – tikai dzelžus vajag jaudīgākus.

  11. (Diemžēl, visām XChat Windows versijām nestrādā garumzīmju un mīkstinājuma zīmju ievade, kas to padara gandrīz nelietojamu uz Windows (ja nemaldos, problēma ar GTK+).)
    Nekad neesmu saskāries ar kko tādu, vairākus gadus xchats ir mans irc klients, lieku garumzīmes bez problēmām.

Leave a Reply

Your email address will not be published.