Nginx un citi webserveri

Pirms daudziem gadiem hostēju savu blogu uz vecas Pentium 2 kastes ar, šķiet, 128MB RAM. Lieki piebilst, ka aparāts nebija no tiem ātrākajiem un varēja lieliski novērot cik ļoti prasīgas ir dažādas aplikācijas.  Sākumā lietoju Windows (XP) + Apache + PHP+ MySQL. Lai uzlabotu ātrdarbību, pirmo reizi pamēģināju Linux (ja nemaldos, Slackware ar XFCE, jo terminālis bija kas svešs). Apache + PHP + MySQL uz Linux darbojās ievērojami labāk, Linux netērēja tik daudz resursus un biju priecīgs.

Vēlāk izmēģināju Lighttpd. Tas tērēja vēl mazāk resursus, bet man neiepatikās konfigurācijas sintakse un internetos sūdzējās, ka tam esot sūces, kuras, šķiet, pāris gadus nelaboja. (Pats nevienu memory leak nenovēroju.)

Vēl pēc kāda laika pamanīju, ka draugiem.lv un citas lielas lapas Lighttpd nomainīja uz Nginx. Uzreiz to neizmēģināju, jo uz jaudīgākām kastēm biju apmierināts ar Apache2, un tajā brīdī pieejamā dokumentācija bija pārsvarā krievu valodā (varbūt nemeklēju kārtīgi). Bet 2010. gada sākumā/vidū, beidzot, pienāca brīdis, kad uzliku to uz sava mājas rūtera. Nedaudz papētot tā iespējas, biju patīkami parsteigts. Tas ir ērtākais un foršākais webserveris/proxy kādu esmu līdz šim lietojis. Konfigurācija ir super ērta, ar daudzām iespējām (manurpāt, viens no lielākajiem Nginx plusiem), ir pieejama kaudze ar papildus moduļiem, tērē maz resursus un ir lielisks community support.

Izmēģinājis to uz savas kastes, uzliku uz vēl pāris serveriem un iesaku to arī jums. 🙂

Ja nemaldos, lielās Linux distribūcijas to piedāvā savos repozitorijos, bet es iesaku to nokompilēt pašiem, lai var pievienot kādu papildus moduli vai noņemt nost kādu no jums nevajadzīgajiem.

Kādu webserveri lietojat jūs un kāpēc tieši to?

Virszemes digitālā televīzija uz Linux

Kaut gan televīziju, jau dažus gadus, vairs neskatos un nejūtos, ka būtu ko zaudējis, dažādu iemeslu dēļ gribēju to piedzīvināt uz sava datora ar Arch Linux.

Uztveršanai lietoju aparātu, kurš maksāja, apmēram, piecus latus un izskatās gandrīz identiski šim. Komplektā nāca uztvērējs, antena un pults.

Pieslēdzot ierīci pie USB, Linux to atpazina kā ID 15a4:9016 Afatech Technologies, Inc. AF9015 DVB-T USB2.0 stick. Kā jau lielai daļai DVB-T uztvērēju, draiveris bija jāmeklē atsevišķi. Vadoties pēc šīm instrukcijām, nokompilēju Linux kerneli iekļaujot AF9015 draiveri.

Pēc ierīces iedarbināšanas pagāja laiciņš, kamēr sapratu kā pareizi jāmeklē kanāli, jo nepareizi noliktas antenas dēļ signāls nebija gana spēcīgs, lai uztvertu kanālus, un tāpēc domāju, ka daru kaut ko nepareizi.  Pēcāk arī īsti nesapratu ko iesākt ar uzģenerēto failu, jo tas nebija nevienā populārā plejlistes formātā. Pamēģināju to atvērt ar VLC media player un izrādījās, ka tas to saprot ļoti labi. Vairs neatceros ar kādu komandu skenēju kanālus, bet gatavu m3u plejlisti var novilkt no šejienes.

Derētu arī piedzīvināt komplektā iekļauto pulti, bet to citreiz.

Lai skatītos maksas kanālus, atsevišķi nepieciešams iegādāties viedkartes lasītāju, Lattelecom viedkarti un, iespējams, nedaudz pamocīties, lai to visu sakonfigurētu.

LTV7 uz VLC

Secinājumi:

Ja TV netiek lietots regulāri, mājās ir gana jauns dators (nav aizvēsturisks) un nav vēlēšanās tērēt naudu uz dārgu dekoderi, šāds USB puļķis ir tieši laikā.

To, piemēram, varētu lietot TV kanāla strīmošanai internetā, lai draugi, kuriem nav citu iespēju, redzētu savu iemīļoto hokeja spēli, ziņu pārraidi vai ko citu.

 

Update (08.12.2011.): Sākot ar kādu Kernel 2.9.x man vairs draiveri nevajag atsevišķi kompilēt. Šobrīd esmu uz Kernel 3.1.4 un viss strādā out of the box. Pieslēdzu karti pie USB, atveru pleilisti ar VLC un varu skatīties. Sanāca arī piedzīvināt komplektā esošo pulti, ar kuru varu kontrolēt visu ko, ne tikai VLC. 🙂

Bezmaksas masveida SMS sūtīšanas sistēma

Reti, bet dažreiz rodas nepieciešamība pēc ziņojumu nosūtīšanas sistēmas, kas ļauj lēti, vai pat pa velti, noteiktai cilvēku grupai nosūtīt SMS.

Šoreiz pastāstīšu par metodēm, kuras esmu lietojis masveida SMS sūtīšanai.

SMS no e-pasta

Tā runā, ka mūsdienās skolās lietotie e-žurnāli (web sistēmas, kurās var sekot savām/bērnu atzīmēm) piedāvā masveida SMS sūtīšanu kā ekstru. Kad es gāju vidusskolā, tādi brīnumi nebija pieejami (vismaz nebija dzirdēts, ka tos lietotu Latvijas skolās), tāpēc nekas cits neatlika kā veidot pašam savu.

Izpētījis situāciju secināju, ka visvienkāršākais veids, kā nosūtīt SMS ir izmantot  “SMS no e-pasta” pakalpojumu. (Tad vēl nebija ne mazākā nojausma kā lauzt Captchas.) Tiesa, bija nepieciešams aktivizēt pakalpojumu katra saņēmēja tālrunī. Dīvaini, bet lielākā daļa klasesbiedru piekrita un aktivizēja šo pakalpojumu (pagāja dažas nedēļas, kamēr visus pierunāju 😀 ).

Tālākais bija vienkārši. Uz sava vecā bloga bāzes izveidoju sistēmu, kurā pievienoju visu klasesbiedru vārdus. Tie tika sīkāk iedalīti kategorijās zēni/meitenes, krievu/vācu valoda, pirmā/otrā angļu valodas grupa utt. Pievienoju pat lauku “spam”, kas nozīmēja, ka klasesbiedrs piekritis saņemt informāciju, kura nav saistīta ar mācībām.

Sistēma darbojās, bet netika lietota bieži. Bija arī problēma ar atsevišķiem mobilo pakalpojumu operatoriem, jo tie nepiedāvāja “SMS no e-pasta”.

Skola beidzās un sistēma tika aizmirsta.

Gammu smsd

Vēlāk operatoriem uzpeldēja dažādi piedāvājumi, kas ļauj pa lēto/bez maksas sūtīt SMS. To pamanījis, nolēmu izveidot jaunu SMS sistēmu. Dealextreme.com pasūtīju lētu GSM/GPRS modemu, kurš veic visas nepieciešamās funkcijas (SMS sūtīšanu/saņemšanu) un vēl vairāk.

SMS sūtīšanai un saņemšanai nolēmu izmantot Gammu smsd, jo tas ļauj izvēlēties tādu datubāzes dzini, kāds katram labāk patīk, tam ir ērta konfigurācija un tas ir atvērtā koda produkts.

Sanāca neliela aizķeršanās, jo gammu-smsd negribēja darboties ar iepriekš minēto ierīci. Par šo kļūdu paziņoju Gammu izstrādātājiem, bet tā kā nesagaidīju vēlamo reakciju, pats pieķēros pie kļūdas labošanas. Ar 1337 hax (dažām aizkomentētām rindiņām) problēma tika novērsta un sistēma bija gandrīz gatava izmantošanai. Starp citu, vēlāk problēmu (pareizi) novērsa oficiālie iztrādātāji. Pats nepārbaudīju, bet atnāca ziņa, ka bugu salabojuši.

Nezinu vai tas tādēļ, ka bija kļūda, vai arī gammu-smsd tā uzbūvēts, bet man automātiski nesalīmēja multi-part SMS, tāpēc nācās izveidot nelielu skriptu. Par laimi, gammu-smsd iespējams nokonfigurēt tā, lai pēc SMS saņemšanas tiktu izpildīta kāda noteikta komanda. Skripta veidošanas procesā iemācījos daudz jauna par SMS uzbūvi.

Sistēma bija gatava lietošanai!

Uz kādu laiku sistēmu aizdevu pāris cilvēkiem, kuri, iespējams, to izmantoja, lai 2010.g. LU fizmatu un datoriķu iepazīšanās pasākuma apmeklētājiem nosūtītu informāciju.

Jā, protams, paiet kāds laiks kamēr nosūta vairākus simtus SMS, bet ja tas nav tik steidzami (var pagaidīt pāris stundas), tad šis risinājums ir gana labs.

Ak jā, pieļauju, ka lielākā daļa operatoru aizliedz izmantot viņu lēto SMS pakalpojumus komerciāliem mērķiem, nemaz nerunājot par nevēlamu spamu. Lietojiet to prātīgi un slēpjaties vai esiet gatavi maksāt.

Pielietojuma idejas

Ir doma brīvākā brīdī izveidot vietējo “SMS to Twitter” servisu, kā arī ko līdzīgu privātam uzziņu dienestam (transporta saraksti utt.) un pat fīču “piezvani serverim”, jeb atbilde (iespējams, izmantojot espeak) uz balss komandām (jā, iepriekš minētais modems māk arī atbildēt un veikt zvanus). Vēl to varētu izmantot numura apstiprināšanai (reģistrējoties kādā sistēmā).

Web panel for Uploader

Since some people prefer shiny user interfaces over command line, I have added web administration panel to auto uploader.

Since it is really early über pre-alpha version, it doesn’t have many options yet but it will change in time.

The idea is to create admin panel that allows you to manage Uploader using only your browser and to forget about terminal commands.

Alpha version of web panel for Uploader

As you can see in the screenshot above, you can already search, remove, upload and redownload releases.

Web panel is built using PHP and jQuery. To make it work, make sure you have installed Sqlite3 for PHP (it comes installed by default from PHP 5.3.x). You should be able to install it on Debian/Ubuntu by using sudo apt-get install php5-sqlite.

It is available through SVN repository, inside trunk/web_panel/.

Hello again!

Beidzot saņēmos atjaunot savu blogu. Šoreiz lietoju WordPress CMS.

Kāpēc WordPress? Tāpēc, ka daudziem jau ir savs WordPress un man gribējās pamēģināt ko jaunu. Pagaidām, esmu secinājis, ka to ir ļoti viegli modificēt savām vajadzībām un ir pieejama liela kaudze ar papildinājumiem.

Kādu mobilo sakaru operatoru lieto tavi draugi?

Nu jau pāris mēnešus lietoju “Bite” pakalpojumus un esmu apmierināts gan ar kvalitāti, gan nelielajām izmaksām, bet… “Bite” piedāvā bezmaksas sarunas tikai savā tīklā. (Saprotams, ka arī citiem operatoriem savā tīklā tarifi ir mazāki.) To varētu kautkā izmantot savā labā, vai ne?!

Piezvanot kādam, varētu sākt sarunu ar: “kāds Tev operators?”, bet tas nav pārāk ērti un forši. 😀 Daudz foršāk, ja zini sarunu biedra operatoru jau laicīgi un tas uzrādās automātiski.

Tā nu es uztaisīju nelielu skriptu Continue reading Kādu mobilo sakaru operatoru lieto tavi draugi?

Papīra dzesēšanas sistēma datoram

Pirms pāris dienām savam datora korpusam uztaisīju interesantu papildus dzesēšanas sistēmu, lai nebūtu jāsatraucas par datora pārkaršanu aizvērtu durvju gadījumā. 🙂

Kāpēc tas vajadzīgs?

Problēma tāda, ka caurums ir tikai korpusa apakšā, bet karstais gaiss ceļas uz augšu. Vajag karsto gaisu izvadīt un kāpēc gan to nevarētu darīt izmantojot papīra tuneli? Continue reading Papīra dzesēšanas sistēma datoram