Telefona kontaktu migrēšana ar Gammu

Pēc diviem ar pusi gadiem beidzot nobeidzās mans Nexus S viedtelefons.

Man ļoti patīk Nexus telefoni, tāpēc nākamais noteikti būs Nexus 5, kas vēl šobrīd nav pieejams. Kamēr gaidu, nācās tikt pie pagaidu aparāta. Savu veco telefonu jau sen atdevu māsai, tāpēc pirmo reizi nācās apmeklēt lombardu. Biju cerējis tikt pie kāda no tiem nekrāsainajiem tālruņiem, bet šķiet, ka tādi vairs nav pieejami. Izvēle krita par labu kaut kādam Samsung, kam cena zem 10 latiem. Var zvanīt, sūtīt SMS, lietot kā modinātāju.

Nexus lietoja Android operētājsistēmu, un kontaktus sinhronizēja ar Gmail. No turienes tos var eksportēt csv formātā. CSV failu atvēru ar LibreOffice, kontaktus ar vairākiem numuriem sadalīju atsevišķos kontaktos, nodzēsu liekos laukus, un uzrakstīju Perl skriptu, kas ar Text::Undiacritic noņem garumzīmes un mīkstinājuma zīmes (lai varētu lietot garākus vārdus), sakārto telefonu numuru formatējumu (noņem atstarpes, sakārto valsts kodus), un uzģenerē derīgu Gammu backup failu.

Visbeidzot izmantojot iepriekš pieminēto GPRS modemu, ar Gammu kontaktus ieimportēju SIM kartē. 2013-10-27-184937_1440x900_scrot

Ja vēl neesi pārgājis uz viedtelefonu, bet plāno to drīzumā darīt, iesaku iepazīties ar Gammu. Tas ir lielisks rīks telefona datu rezerves kopiju veidošanai (kontaktiem, SMS). Pārkopējot kontaktus uz SIM karti visdrīzāk tiks pazaudēta daļa datu, bet Gammu tos saglabās. 🙂

Building static binaries on Linux

Windows experience

Most people using Windows knows nothing about dependency hell.

It is because Windows comes with a lot of standard dynamic link libraries (dll files) out of the box. It also seems that they don’t change as much from version to version so there are less (just a guess) compatibility issues on different Windows versions. Or maybe they all are outdated and full of bugs. In any case, it is usually easy to move binaries around from computer to computer without any problems.

Linux experience

It is a whole different picture on Linux.

Even though there are some libraries that will most likely be on most Linux systems, lots of applications require additional libraries that are probably not installed by default. And even if it seems that you have all the necessary libraries there is a big chance that they won’t be compatible with your binary because those libraries tend to change a lot between different versions.

Most of the time it won’t be a problem because maintainers of each distribution solve this by giving users tools to install necessary dependencies built for each specific program.

But what should you do when you don’t have that much time to compile hundreds of libraries for each distribution, version and architecture you are targeting? Or you simply don’t have the necessary permissions to install required packages using your distribution’s package manager and you don’t want to go through dependency hell on a limited user.

Build it statically!

It of course has it’s pros and cons but depending on what you are trying to achieve this could ease your life.

“Static hell”

Unless you have a trivial application it won’t be as easy as adding “-static” to your compiler’s argument list.

You will probably have to specify some libraries that it should statically link against at compile time. And those libraries probably also require other static libraries. You get a whole different dependency hell.

And when you finally track down every library needed you find out that glibc is huge and will not play nice. 🙂 Yay!

Bifrost uClibc build environment

One way of solving this would be using uClibc chroot environment for architecture that works on most desktops, server and laptops out there.

I did try some other light glibc  alternatives and build environments but came to conclusion that uClibc is great and works. I found that there is a Linux distribution named “Bifrost” that uses uClibc. The creators of it provide build scripts and instructions to set up your own bifrost build i586 and x86_64 environment. I also made a fork of it on Github and use it from time to time.

Building almost anything using this environment makes building static binaries a piece of cake. And building it for i586 makes those binaries quite portable.

I haven’t tried building any GUI tools (why would I?) but I’ve successfully built applications like git, tmux, lighttpd, php, rtorrent, perl, python, etc.

Also at the time of writing this post, Bifrost doesn’t support ARM (I guess it is not the purpose of it) but that shouldn’t be a problem because there are lots of articles and info on making uClibc build environments for ARM.

E-paraksta viedkaršu programmatūras uzstādīšana uz Linux

Iepriekš rakstīju par to cik slikti, par e-paraksta viedkaršu lietošanu, ir informēti Linux lietotāji.

Pievienoju pamācību loģiski domājošiem Linux lietotājiem, kuriem nav paniskas bailes no komandrindas.

Kas ir nepieciešams?

Viedkaršu lasīšanas iekārta

Saprotams, ka vajadzīga iekārta, kurā ievietot viedkarti. Iesaku izvēlēties iekārtas, kurām priekš Linux ir pieejami draiveri.

Kā jau minēju iepriekšējā rakstā – SCR3310 ir gana lēta un pārbaudīta iekārta.

IMG_20130829_145914

Pieslēdzam iekārtu datoram un lasām tālāk.

Viedkaršu lasītāja draiveris Linux kernelim

SCR3310 gadījumā nekādi papildus draiveri nebija jāinstalē, jo tie nāk komplektā ar pietiekoši jaunu kerneļa versiju. Kaut kur lasīju, ka senāk vajadzēja atjaunināt firmware, bet pašam ar to nav nācies saskarties.

Citām iekārtām varētu nākties uzinstalēt papildus draiverus un/vai firmware.

Programmatūra komunikācijai ar iekārtu

Pieļauju, ka šim mērķim pastāv dažādas aplikācijas, bet vispopulārākā ir “pcscd” (PC/SC Smart Card Daemon).

Uz Archlinux to var uzinstalēt palaižot:

Uz Debian bāzētām (Debian/Ubuntu/Mint/u.c.) sistēmām to var uzinstalēt palaižot:

Pēc instalācijas jāieslēdz pcscd serviss. Uz Archlinux jāpalaiž:

Uz Debian bāzētām sistēmām tam vajadzētu notikt automātiski, bet ja tā nenotiek, tad jāpalaiž:

 

Šobrīd ieliekot e-paraksta viedkarti iekārtā, un palaižot komandu

vajadzētu parādīties informācijai par ievietoto karti. Ja parādīts tikai sarkans uzraksts “waiting for the first reader”, vai “waiting for the card”, tad attiecīgi vai nu nestrādā iekārta, vai arī Tu nepareizi esi ievietojis viedkarti. 🙂

Middleware bibliotēka konkrētajam viedkaršu modelim

Ar to vien, ka spējam noteikt kāda viedkarte ievietota iekārtā – nepietiks. Pcscd nav informācija par to kā pilnvērtīgi komunicēt ar Latvijā izsniegto e-paraksta viedkarti, tāpēc nepieciešams uzstādīt viedkaršu ražotāja bibliotēku.

Latvijā lieto Luxtrust ražotās viedkartes, tāpēc jādodas uz viņu mājaslapu un lejupielāžu sadaļā jāmeklē Middleware programmatūra Linux sistēmām.

Brīdī, kad šo rakstu, Luxtrust lapā ir pieejamas “.deb” pakas Ubuntu distribūcijai, 32 bitu un 64 bitu versijām.

Piedāvātās pakas visdrīzāk būs derīgas arī citās, uz Debian bāzētās distribūcijās (Debian/Mint/u.c.).

Ubuntu/Debian lietotājiem jāaizvieto 64bit ar 32bit, ja tiek lietota 32 bitu sistēma, un jāizpilda:

Archlinux lietotājiem esmu izveidojis luxtrust-middleware PKGBUILD failu, kas ir pieejams AUR sistēmā. Ja lieto Archlinux un ir uzinstalēts yaourt palīgrīks, tad to var uzinstalēt izpildot:

Es gan neizpētīju vai Luxtrust bibliotēkas nav atkarīgas no citām bibliotēkām, tāpēc, ja kaut kas nestrādā, lūdzu paziņot komentāros.

Citu distribūciju lietotājiem vai nu jāizpēta iespējas konvertēt esošās .deb pakas uz jūsu distribūcijas paku formātu, vai arī pakas saturs manuāli jāizpako, un jāiekopē attiecīgajās sistēmas mapēs (ko es noteikti nerekomendēju darīt).

Kad middleware programmatūra uzinstalēta, vajadzētu varēt atvērt PIN koda mainīšanas aplikāciju, ko var atvērt izpildot:

Ja aplikācija atveras un viss strādā – lieliski, varam turpināt. Ja parādās kļūdu paziņojumi – lūdzu ziņot komentāros. 🙂

PMLP, vai LVRTC iepriekš piedāvātajās middleware pakās tika lietoti citi failu nosaukumi. Tā kā tie ir statiski ierakstīti e-paraksta Java aplikācijās, jāizveido symbolic link, savādāk saņemsim kļūdas paziņojumu.

Pārlūkprogrammas konfigurācija

Vēlāk izveidošu pamācību Chromium lietotājiem, bet šobrīd pieejama informācija par uzstādīšanu uz Firefox.

seciba

Atveram Firefox Preferences > Advanced > Certificates > Security devices > Load.

Nosaukumu ierakstam pēc izvēles, bet pie Module filename norādām:

Pēc OK pogas nospiešanas, sarakstā būtu jāparādās jaunajai iekārtai. To izvēloties, būtu jāaktivizējas Log in pogai. Uz tās uzspiežot vajadzētu parādīties PIN koda pieprasījuma logam. Ja tā ir, tad viss kārtībā.

Turpmāk lietojot e-parastu, var gadīties, ka pēc iekārtas, vai viedkartes atvienošanas un atkārtotas pieslēgšanas, var nākties pārstartēt interneta pārlūkprogrammu.

LVRTC un/vai Latvijas pasta sertifikāti

Pēdējais solis ir sertifikātu pievienošana. Kā to izdarīt uz Chromium – aprakstīšu vēlāk. Šobrīd pieejama pamācība Firefox pārlūkprogrammai.

Dodamies uz eparaksta mājas lapu, un ielādējam nepieciešamos sertifikātus.

Firefox vajadzētu automātiski piedāvāt uzinstalēt sertifikātus, bet ja tā nenotiek, saglabājam tos datorā un pievienojam manuāli, atverot  Firefox Preferences > Advanced > Certificates > View Certificates logu.

Nobeigumā

Tagad visam vajadzētu strādāt. Tikai jāatceras, ka pēc iekārtas pievienošanas, visdrīzāk, nāksies pārstartēt pārlūkprogrammu, kā arī labākais veids kā noskaidrot, vai viedkarte kārtīgi ievietota iekārtā, ir izpildot komandu pcsc_scan.

Gaidīšu jūsu komentārus un ieteikumus. 🙂

Vēl nedaudz par Linux

Pirms vairāk kā gada rakstīju “Mazliet par Linux”. Šoreiz apskatīšu, manuprāt, svarīgākās labās un sliktās izmaiņas.

Joprojām lietoju Archlinux, kas ir superīga distribūcija, kurā jaunumi parādās ātrāk kā citās, bet tā nav domāta pilnīgiem iesācējiem.

Sākšu ar neforšo

Gnome3 un Unity izstrāde

Pirms gada cerējām, ka pieradīsim pie Gnome 3 grafiskās vides, bet nekā. Gnome 3 un Unity joprojām ir lielākā vilšanās, kopš sāku lietot Linux. Daļa pārmigrēja uz XFCE, es lietoju OpenBox (jā, man ļoti pietrūkst noapaļotie logi un smuki vizuālie efekti). 🙁

Vienkāršais un ērtais Gnome 2 grafiskais interfeiss un Compiz efekti bija viens no galvenajiem iemesliem kāpēc daudzi cilvēki sāka lietot Linux uz saviem galda/portatīvajiem datoriem.

Gnome aizbrauca auzās, bet Canonical nopirka galveno Compiz developeri, lai viņš strādātu pie Unity grafiskās vides. Neesmu vēl redzējis Ubuntu lietotāju, kuram patiktu Unity.

Compiz stabilo 0.9 versiju tā arī neesam ieraudzījuši, jo galvenais programmētājs vergo priekš Ubuntu. Smieklīgi, ka Ubuntu lieto nestabilo Compiz  versiju (pat LTS versijā). Jā, protams, tā ir speciāli sapačota, lai viss būtu forši, bet pārējo distribūciju lietotājiem nākas iztikt ar nestabilo Compiz (un tas patiešām ir nestabils). Var jau lietot Ubuntu Compiz versiju ar visiem ielāpiem, bet tad nākas lietot vēl kaudzi citas Ubuntu pakas un tas var sagādāt lielas problēmas.

Skype, Pidgin un citi IM klienti

Šajā lauciņā notiek tas ko varētu saukt par ne-izstrādi (guļoši developeri/pārāk daudz forki vai negatavi risinājumi/putra in general).

Gribi ko vairāk par IRC? Patīkami tas nebūs. 🙂

Es ļoti priecātos, ja kāds komentāros pieminētu  labu alternatīvu Pidgin.

Labās pārmaiņas

Wine progress (un Office prieki)

Cik atceros, Wine vienmēr ir attīstījies nenormālos tempos. Tiesa, pierodot pie Linux aplikācijām, Wine nākas izmantot pavisam, pavisam reti. Viens no labākajiem pielietojumiem varētu būt MS Office 2008 darbināšana. Ar Wine darbināts MS Word patērē mazāk RAM kā Libreoffice Writer, un tas ir krietni lietojamāks. LibreOffice pēdējās versijas uzstartējas pāris sekunžu laikā (pirms tam bija ilgi, ilgi jāgaida), bet Word caur Wine (pieņemot, ka fonā darbojas wineserver) – apmēram sekundes laikā.

Patīk, ka Wine vairs lieki nenoslogo CPU, un Ofisā, beidzot, darbojas fontu antialiasing (smoothing).

Testēju gan Word, gan Excel, gan Power Point – darbojās labi. 🙂

Gimp 2.8

Ar nokavēšanos iznākusi jaunā stabilā Gimp versija. Pamanāmākā un, manuprāt, svarīgākā izmaiņa ir “Single window mode”, kas ļauj to lietot vienā logā. Man nav bijuši citi iebildumi pret Gimp, tāpēc nevaru komentēt vai ir salabota vēl kāda cita kaitinoša problēma.

Citi pozitīvi jaunumi

Jau iepriekš rakstīju, ka uz Linux pieejama alternatīva Photoshop Lightroom – “Corel Aftershot Pro”.

Valve gatavo Steam priekš Linux (būs arī pieejamas Source dziņa spēles).

Kodols attīstās ļoti patīkamos tempos un sen neesmu saskāries ar draiveru problēmām. 🙂

 

Kuru distribūciju lieto un kāpēc? Kā, tavuprāt, attīstās Linux un kā tam vajadzētu attīstīties?

Remuco – media playeru Android remote

Beidzot saņēmos un sameklēju veidu kā no Android telefona kontrolēt QuodLibet mūzikas atskaņotāju. Uzgāju interesantu FOSS projektu Remuco.

Tā ir bezvadu tālvadības programma dažādiem Linux media atskaņotājiem.

Konekcijas izveidošanai starp Linux datoru un mobilo telefonu (manā gadījumā Android), var lietot gan Wifi, gan Bluetooth.

Tas māk kontrolēt visus populāros (un dažus ne tik populārus) Linux media atskaņotājus.

Mani nesagatavotu pārsteidza tas, ka saņemot zvanu, paceļot klausuli, mūzika uz datora tiek apturēta (aplikācija darbojas backgroundā). Zvanu beidzot, mūziku turpina atskaņot. 🙂

“Stabilajā” versijā ar QuodLibet nestrādā dažas iespējas, bet tas īpaši netraucē. Kādā brīvākā brīdī būs jāuzliek development versija un nepieciešamības gadījumā jāsalabo.

Ko mana mamma domā par Archlinux?

Ubuntu upgreids, pēc kura parādījās Unity, nepatīkami pārsteidza ne tikai mani un daudzus citus IT cilvēkus, bet arī tos, kuriem Unity bija galvenokārt domāts – parastajiem lietotājiem. Viens no šādiem lietotājiem ir arī mana mamma, kura man nesen palūdza aizvākt Ubuntu no viņas portatīvā datora.

Gari plaši neprātojot, uzliku Archlinux. 😀

Laptops nav no tiem jaudīgākajiem, tāpēc izvēlējos xfce + compiz ceļu (nevar bez izskaistinājumiem 🙂 ). Visas vajadzīgās iekārtas darbojas out of the box (cik nu out of the box “pacman -S …” var būt), nekas nelago, nav nekā lieka.

Rezultātā:

 

Hamster time tracker in system tray

Project Hamster is probably the best Linux time tracker out there.

But there is a small problem. It is written to be used as Gnome panel applet. I guess that some things will change with Gnome 3 (maybe it will get better Gnome shell integration or something?) but the lead developer has written that there will be no tray icon for Hamster:

generally though the system or notification tray is the no-go zone and one that triggered all the shunning in the panels (too many icons behaving too differently etc).

I found that there is script to use it with Ubuntu’s indicator applet but could not find one for system tray.

So I did it myself.

Inactive icon

I modified hamster-appindicator script by Alberto Milone to work with system tray (instead of appindicator). It now behaves similar to the panel applet. Only noticeable difference is that you don’t see current running task name and time in the tray (because there is only an icon and no text) and how long it has been running, but you can see it in the tooltip of the tray icon.

 

Right click menu

To make it more usable, I have included green and red icons that are used to indicate running task (by default I made it use green icon but you can change it in the script).

Left mouse click toggles tracker window, right click shows menu.

Opened window

Icons and script can be downloaded from https://bitbucket.org/janhouse/hamster-tray/downloads .

I’l later make hamster-tray PKGBUILD for Archlinux and put it on AUR.

If you want to point out any errors (it probably has some since I was making it in rush in the middle of the night) leave a comment. I’l try to update it at some point.

P.S. YAY! I can use Hamster again! 🙂

 

UPDATE:

08.04.2011.

After upgrading my Archlinux today I noticed that it did not work anymore because upgrade contained Gnome3 stuff.

So the error was:

Quick dirty fix for the moment is to edit applet.py and remove line:

This will probably make it not work as Gnome 2 panel applet but I guess that those applets are removed from Gnome3 anyway.

This is just a temporary fix and I will try to completely rewrite this script as soon as I get some time.

Linux video stabilizators

Lasot planet.archlinux.org blogus, uzdūros uz šī raksta par transcode stabilizer pluginu.

Tas pastāv jau labu laiku, bet nebiju par to iepriekš dzirdējis.

Transcoder stabilizer plugins samazina video trīcēšanu. Ja trīc rokas, Linux lietotājiem šis rīks var lieti noderēt. 😀

Vairāk paraugi un informācija pieejama šeit: http://public.hronopik.de/vid.stab/features.php?lang=en

6 mēneši ar Arch Linux

Ir pagājuši seši mēneši kopš lietoju Arch Linux.

Uzskaitīšu dažus no iemesliem kāpēc no Ubuntu pārgāju tieši uz Arch:

  • Arch Linux logo ir smukāks kā Ubuntu logo.
  • Mani pamudināja freenode #ubuntu-lv kanāla lietotāji (kāpēc tur neuzturas Ubuntu lietotāji?).
  • Arch komūnas Wiki ir lielisks (jā, tas iekrita acīs vēl tad, kad lietoju Ubuntu).
  • Periodiski netiek izdotas stabilās versijas. Pastāv vairāki repozitoriji (stabilais, komūnas, testēšanas, u.c.), kuros pieejamās pakas tiek pastāvīgi atjaunotas. (Kā tulkot “rolling release distro”?)

Daži secinājumi:

  • Arch lietotāju komūna ir vēl labāka kā sākumā domāju. Gandrīz visu ir iespējams atrisināt izlasot Wiki. Pat ja Arch Wiki nav tas ko meklēju, problēmu palīdz atrisināt freenode #archlinux kanāla lietotāji.
  • Paku menedžeris Pacman, kuru lieto Arch, uz mana datora strādā ievērojami ātrāk kā Apt uz Ubuntu vai Debian.
  • Arch nav domāts katram. Ja esi iesācējs un nepatīk mācīties ko jaunu, paliec pie Ubuntu vai Windows.
  • Šķiet, ka uz Arch piecos mēnešos esmu iemācījies vairāk par Linux kā divus gadus lietojot Ubuntu.
  • Arch lietošana audzē matus 😀 – esmu sācis lietot vieglākas, vienkāršākas programmas. (Atteicos no Gnome un Compiz, lietoju Openbox, cenšos Gedit vietā lietot Vim un GUI rīku vietā aizvien biežāk izvēlos komandrindas programmas.)
  • Neskatoties uz to, ka lietoju “testing” repozitoriju un ik pa laikam uzinstalēju kaut ko no AUR, viss strādā pārsteidzoši labi un nav radušās lielas problēmas.
  • Lielākās problēmas, ar kurām saskāros uz Ubuntu, uz Arch nav vai arī ir vienkāršāk risināmas.

Varētu uzskaitīt daudzus un dažādus plusus un gan jau, ka atrastos arī mīnusi, bet ja esi nolēmis kārtīgāk apgūt Linux pasauli un nebaidies mācīties ko jaunu, iesaku pamēģināt Arch ikvienam Linux entuziastam.

Tuvākajā laikā distribūciju nemainīšu un paskatīšos kā Arch uzvedas uz serveriem (sākšu eksperimentēt ar mājas maršrutētāju).

Ubuntu 2010. gada pavasarī.
Ubuntu 2010. gada vasarā
Pirmās dienas uz Arch
6 mēneši uz Arch

P.S. Pēdējā ekrānatēlā var manīt, ka uz Openbox neesmu paspējis piestrādāt pie vizuālā. Kad to sakārtošu, pacentīšos tēmu ielikt DeviantArt (ja būs gana laba).

Mazliet par Linux

Jau kādu laiku vēlējos uzrakstīt par savu pieredzi ar Linux operētājsistēmu, par kuru daudzi runā, bet liela daļa nemaz nezin kas tas ir.

Šajā ierakstā, īpaši neiedziļinoties, aprakstīšu Linux grafisko vidi un populārākās/saistošākās programmas. Šoreiz nepieminēšu dažādās grafiskās vides un to atšķirības. Ja pietiks spēka un kādam tas interesēs, uzrakstīšu par to citreiz.

Daļai no jums varētu nepietikt drosmes, lai izlasītu visu rakstu, tāpēc pieliku saturu. 🙂

Ievads

Ja nemaldos, datorus sāku iepazīt pirms, apmēram, 10 gadiem. Pa visu šo laiku esmu lietojis dažādas Microsoft Windows operētājsistēmas versijas (95, 98, (98SE), ME, 2000, XP, Vista, 7) un šobrīd esmu apstājies pie Linux. Pingvīnu sāku lietot pirms, apmēram, četriem gadiem, un sākumā to lietoju tikai uz servera. Šobrīd pasmejos, atceroties kā pirms diviem gadiem teicu, ka to nekad nelietošu uz galda datora/laptopa ikdienas darbiem. (Nekad nesaki nekad. 🙂 )

Pāreja uz Linux

Kaut gan biju pieradis pie Windows, jutu, ka tajā kaut kas nav kā vajag. Iespējams tāpēc, ka man visu ļoti patīk pielāgot kā pašam labāk tīk un neviena Windows versija nav draudzīga šajā ziņā. Un tā, pēc Windows 7 izmēģināšanas (pāris mēnešus lietoju RC versiju), tiecoties pēc kā jauna un interesanta, uz laptopa uzinstalēju Debian Linux. Sāku ar Debian, jo iepriekš to biju lietojis uz serveriem, un lekcijās varēja vērot kā to lieto Pēteris. Nevarētu teikt, ka nezināju pilnīgi neko, jo elementāras lietas (apt-get, grep, locate, u.c.) zināju no serveru instalācijām, bet kopumā tas bija kas jauns un bija ko apgūt.

Ubuntu

Nedaudz palietojis Debian, nolēmu to nomainīt ar Ubuntu, jo tas šķita draudzīgāks iesācējiem, ar lielāku comunity, tam ir Launchpad, un Ubuntu ir vērsts uz “user friendly“. Varētu jau teikt, ka Ubuntu un Debian ir viens un tas pats, jo Ubuntu ir bāzēts uz Debian, bet realitātē ar katru versiju tie paliek arvien atšķirīgāki. Canonical (ubuntu izstrādātāji) mēģina to padarīt vizuāli (un visādi citādi) atšķirīgu no standarta GNOME (grafiskās vides), un tāpēc lielai daļai programmu tiek veidoti savi ielāpi. Varbūt ne visi Ubuntu jaunievedumi ir lieliski, bet salīdzinot ar citām lielajām distribūcijām, Ubuntu progresē ātrāk, un ar savu progresu mudina pārējos turēt līdzi (vai liek izmirt).

Jaunas Ubuntu versijas tiek izdotas reizi sešos mēnešos un reizi divos gados tiek izdota stabilā LTS versija (ilgtermiņa atbalsta versija). Pats, šķiet, izmēģināju četras versijas un katra nākamā paliek ievērojami labāka, lietotājam draudzīgāka.

Ubuntu, manuprāt, ir labākā distribūcija, kuru lietot jauniem Linux lietotājiem, kuri iepriekš lietojuši Windows. Uzliku to vairākiem cilvēkiem (arī savai mammai) un daļa vēl tagad to lieto bez īpašām problēmām.

Programmas

Lielai daļai jauno Linux lietotāju rodas problēmas ar alternatīvu programmu apzināšanu/lietošanu, ja iepriekš lietots Windows. Protams, es nebiju izņēmums. Biju ļoti pieradis pie grafiskajām un video apstrādes programmām (Photoshop, Lightroom, AE, Vegas, u.c.), spēlēm un dažādām utilītām, kurām ir Windows, bet nav  Linux versijas.

Draiveri, sistēma

Uz galda datora iekārtas strādāja bez problēmām, par ko biju pārsteigts. Problēmas sagādāja laptops ar Radeon X1200 (VGA compatible controller: ATI Technologies Inc RS690M [Radeon X1200 Series]) video karti, kuram uz jaunākām Linux versijām vairs nav pieejami ražotāja draiveri un nākas lietot atvērtos draiverus, kuri ir krietni sliktāki un liek aizmirst par 3d spēlēm vai pat pārāk izpušķotu tēmu (ar caurspīdību, fona pludināšanu un citiem brīnumiem). Bet salīdzinot ar to kā bija pirms pāris gadiem, kad sāku lietot Linux, atvērtie Radeon 3d draiveri ir krietni progresējuši, un vairs nerodas problēmas ar desktopa izskaistināšanu (par spēlēm, joprojām, var aizmirst).

Manuprāt, Linux bez Nvidia vai Intel video kartēm var sagādāt galvassāpes, bet ir tādi, kuri to pašu saka par Nvidia (varbūt aiz skaudības, jo man ar Nvidia viss darbojās kā nākas).

Vēl problēmas sagādāja skaņa, jo ap to laiku, kad sāku lietot Linux, Ubuntu pārgāja no Alsa uz PulseAudio skaņas sistēmu. No vienas puses PulseAudio bija labāks un jaunāks, bet no otras puses, tas bija nepabeigts, ar daudzām problēmām un liela daļa aplikāciju nebija tam domātas. Dīvain, bet uz Ubuntu vēl šobrīd (versija 10.10) man rodas problēmas ar iebūvētā mikrofona lietošanu (uz Arch Linux viss ir ok).

Peles, Webkameras un citi sīkumi strādā, pārsvarā, bez problēmām un sāk darboties ātrāk kā uz Windows. Jaunākās Linux versijās tiek atbalstīti arī dažādi muzikas atskaņotāji, iPhone, iPad, utt.

Nedaudz nācās paķimerēties, lai piedzīvinātu digitālās televīzijas uztvērēju (par ko jau rakstīju blogā) vai pirkstu nospiedumu lasītāju, bet šādas iekārtas nav diez ko izplatītas/populāras un par to nesatraucos.

Foto, video apstrāde, 3d grafika, audio apstrāde

Diemžēl, daļai programmu uz Linux nav labu alternatīvu, tāpēc par ātru, ērtu un/vai advancētu bilžu (Lightroom) vai video apstrādi (After Effects/Vegas/Movie maker, u.c.) var aizmirst (vismaz pagaidām). Jā, ir pieejamas dažādas video apstrādes programmas, bet lielākā daļa ir, labi ja, Windows Movie Maker līmenī (par nestabilitāti un random nokrašošanu nemaz nerunājot). Foto apstrādei ir pieejams Gimp un sērija ar dažādiem līdzīgiem un ne tik līdzīgiem rīkiem, bet fotogrāfi, kuri uz Windows ir lietojuši Adobe Photoshop Lightroom, neko līdzīgu, pagaidām, uz Linux neatradīs (nē, Picasa nespēj aizvietot Lightroom).

3D grafikas fanāti var priecāties par Blender, jo tas darbojas arī uz Linux. Kādreiz arī bija pieejama Maya (maksas) Linux versija, bet nezinu vai jaunākās versijas ir pieejamas priekš Linux.

Neesmu pētījis speciālas programmas diskžokejiem, bet vienkāršai audio apstrādei var lietot Audacity, kas, šķiet, ir pieejams arī uz Windows.

Dokumenti, prezentācijas, plānošana, e-book lasītāji

Par Ofisa programmatūru pat īsti negribu rakstīt. Ir pieejams bezmaksas OpenOffice.org (drīz, šķiet, aizvietos ar LibreOffice), bet tas ir briesmīgs. Rakstīts uz C++ (šī nav problēma) un Java (bet šī gan ir), ar neērtu un morāli novecojušu grafisko saskarni, sliktu ātrdarbību un random pakāršanos.

  • OOo Writer ir vēl daudz maz sakarīgs un darīt vienkāršas lietas nav pārāk sarežģīti. Patīkami, ka dokumentus var eksportēt PDF formātā un pēc pamatīgas gūglēšanas var izveidot savu tēmas sagatavi, lai dokumenti neizskatītos briesmīgi.
  • Neesmu pārāk daudz lietojis OOo Calc, bet zinu, ka advancētiem Excel lietotājiem būtu ko teikt.
  • OOo Impress prezentāciju veidošanas programma ir slikta. Es ar savu pacietību biju spējīgs izveidot gana pievilcīgu prezentāciju, bet parastam lietotājam nervi varētu neizturēt. Slaidu pārkārtošana apēd 100% CPU uz vairākām sekundēm, pat neko nedarot. Ja ir pievienoti vairāk par 10 slaidiem, programma ievērojami bremzē un laicīgi nereaģē uz dotajām komandām. Visu īpaši nepatīkamu padara programmas nobrukšana laikā, kad vismazāk gaidi.

Ja LibreOffice drīzumā pilnībā mainīs savu grafisko saskarni uz ko lietotājam pievilcīgāku, tas varētu būt gana labs un, iespējams, es tik skarbi neizteiktos. Kopumā skatoties, nav tik traki neērti uzrakstīt vienkāršus dokumentus vai izveidot primitīvu prezentāciju, ar pāris slaidiem. Problēmas rodas tad, kad jāveido kas sarežģīts.

Laika plānošanas vai sekošanas programmas ir savādākas kā uz Windows un prasa laiku, lai pie tām pierastu. No šādiem sīkrīkiem varu ieteikt Tomboy, “Getting things GNOME!“, Time tracker (Hamster project).

Uz Linux ir pieejams lielisks PDF lasītājs Evince, ko, manuprāt, no pilnības šķir tikai grāmatzīmju pievienošanas iespēja.

Spēles

Linux nevar lepoties ar pārāk daudzām skaistām 3d/2d spēlēm, bet dažas, tādas kā Nexuiz, Alien Arena, Cube 2, Teeworlds, u.c. ir. Šķiet, ka pēdējā laikā parādās arvien vairāk spēles, kuras pieejamas arī uz Linux.

Nezinu vai problēma ir ar OpenGL vai konkrēto dzini, bet testējot Unigine uz Linux un Windows (testēts uz viena un tā paša datora), Windows ar DirectX strādāja ievērojami ātrāk par OpenGL versiju.

Tiem, kuri sevi dēvē par kārtīgiem geimeriem (tiem, kuri spēlē jaunākās spēles, ne tikai un vienīgi WoW), Linux, pagaidām, nebūs īstā OS, ko lietot ikdienā.

Mūzikas, video atskaņošana, web pārlūki, twitter, skype, čati, epasta klienti, ziņu agregatori

Uz Linux nav Winamp vai iTunes, bet ir kaudze ar citiem video un audio atskaņotājiem. Pats priekš video skatīšanās lietoju VLC. Mūzikas atskaņotāji ir daudzi un dažādi. Pats esmu lietojis MPD (mūzikas atskaņotājs, ko lietoju uz mājas rūtera, kontrolēt to var no cita Linux/Windows/Mac datora caur kādu no daudzajiem klientiem), Rhyhtmbox (vistuvāk iTunes, strādās ar iPhone/iPod/citiem pārnēsājamiem atskaņotājiem),  Quod Libet (šobrīd pats lietoju).

Web pārlūkošanai ir pieejami dažādi pārlūki, no kuriem populārākie ir Firefox, Chromium (Google Chrome), Opera. Pats lietoju Chromium, kas ēd vairāk ramu, bet darbojas zibenīgi.

Tiem, kuriem patīk lietot Twitter, rekomendēju Hotot. Viens no labākajiem Twitter klientiem un noteikti pārspēj briesmīgo Gwibber, kas nāk komplektā ar Ubuntu.

Pagaidām, Linux Skype versija ir morāli novecojusi un pārāk jauki neiekļaujas Gnome vidē, bet zvanīt (un veikt video zvanus) var, čatot un sūtīt failus arī ir iespējams. Patīk, ka Skype Linux versijai ir iespēja “Auto accept”, kas automātiski pieņems visus draugu sūtītos failus.

IRC lietotājiem rekomendēju XChat. Tas ir labākais IRC klients kādu esmu redzējis. (Diemžēl, visām XChat Windows versijām nestrādā garumzīmju un mīkstinājuma zīmju ievade, kas to padara gandrīz nelietojamu uz Windows (ja nemaldos, problēma ar GTK+).) Irc ir gandrīz neatņemama Linux sastāvdaļa, jo caur to, pieslēdzoties freenode irc serverim, bez maksas reālā laikā pieejama citu lietotāju palīdzība (Izmantojiet to!).

Pārējiem populāriem IM tīkliem var lietot kādu no daudzajiem klientiem. Ubuntu nāk kompelktā ar Empathy, bet pats lietoju Pidgin. Pidgin man apvieno MSN, Yahoo messenger, Google talk, Jabber, Facebook chat, ICQ.

Epastu saņemšanai, sūtīšanai, kārtošanai komplektā ar Gnome nāk Evolution, ko lietoju diezgan ilgi. Šobrīd izmēģinu Thunderbird, kas ir pieejams arī uz Windows.

Noteikti ir daudzi un dažādi ziņu agregatori, bet, laikam, ietekmējos no Pētera un lietoju Liferea.

Failu pārlūkošana

Uz Windows ir viens Windows Explorer. Uz linux ir ļoti daudzas un dažādas programmas failu pārvaldīšanai. Populārākā (ja nemaldos) ir Nautilus. Pats par sevi, Nautilus ir gana labs, bet salāpītā Nautilus Elementary versija ir krietni uzlabota, lietotājam draudzīgāka, kuru iesaku tiem, kuriem patīk minimālisms. Vēl Nautilus ir pieejami dažādi papildinājumi, kas padara ērtāku dažādu darbu veikšanu.

Programmētāju rīki

Jā, uz Linux nav pieejama Microsoft Vizuālā Studija, ko daudzi dēvē par vienu no lielākajiem Windows trumpjiem. Ir Mono platforma, bet tā bremzē trakāk par Eclipse un programmas, kuras kodētas uz Mono (cik esmu novērojis) nav no tām ātrākajām.

Ja ir vēlme lietot smagu IDE, var lietot Eclipse vai citus līdzīgus brīnumus.

Ja uz Windows nesagādāja problēmas koda rakstīšana Notepad++ vai citā līdzīgā programmā, pietiks ar vienkāršākiem editoriem kā Gedit vai Geany.

Windows programmu emulēšana uz Linux ar Wine

Ja nu galīgi nepatīk neviena no Linux programmu alternatīvām, var mēģināt darbināt to pašu Windows programmas versiju izmantojot Wine.

Daudzi ir sūdzējušies, ka caur Wine lielākā daļa izmēģināto programmu nedarbojas. Man gan ir bijusi cita pieredze. Man, šķiet, lielākā daļa, pēc nelielu/lielu pūļu pielikšanas, darbojās.

Lielai daļai programmu ir programmas, no kurām tās ir atkarīgas. Lai uzzinātu trikus, kas palīdz piedzīvināt noteiktas programmas, iesaku pameklēt WineHQ aplikāciju datubāzē. Esmu darbinājis gan dažādas spēles (Mass effect, Trine, CS1.6, TF2, u.c.), gan MS Office un atsevišķus Adobe produktus.

Vairs nelietoju Wine, jo esmu apradis ar Linux piedāvātājām programmām.

Arch Linux

Pirms, apmēram, trīs mēnešiem pārgāju no Ubuntu uz Arch Linux distribūciju. Kāpēc? Tāpēc, ka uz Ubuntu bija problēmas ar video draiveriem un PulseAudio, kā arī nepatika tas, ka atjaunojot uz jaunāku Ubuntu versiju, pāris reizes nobruka sistēma un bija jāpieliek pūles, lai atrastu risinājumu. Diez vai kas būtu nobrucis, ja nebūtu licis daudzas aplikācijas ārpus oficiālās aplikāciju sistēmas, bet ko vajadzēja, to vajadzēja. 😀 Apvaicājoties Freenode #ubuntu-lv čata kanāla, man ieteica tieši Arch, jo tajā brīdī visi, kas tur atradās, lietoja tieši Arch. 🙂

Man patīk tas, ka Arch turpina atjaunoties (rolling release distro) nepārtraukti, atšķirībā no Ubuntu, kuram ievērojami atjaunojumi parādās reizi sešos mēnešos.

Ļoti priecājos par to, ka uz Arch pazuda skaņas (PulseAudio) un video problēmas, kuras uz Ubuntu nepazuda visā tā lietošanas laikā.

Arch arī nelieto apt paku sistēmu, tā vietā ir pacman, pie kā nācās pierast, bet tagad pat šķiet, ka ir vēl foršāk.

Pieļauju, ka Arch nebūtu tik populārs, ja tam nebūtu aktīva komūna un lielisks Wiki. Pamanīju Arch wiki un forumu vēl tad, kad lietoju Ubuntu, jo to bieži kā pirmo izmeta Google meklēšanas rezultātos.

Kopsavilkums

Neskatoties uz daudzajiem trūkumiem (kam gan tādi nav), Linux ir lieliska operētājsistēma ne tikai uz serveriem. Ja nenotiks brīnums, Linux būtu jāpaliek ievērojami populārākam (ne tikai uz mobilajiem [Android]) un, iespējams, pēc gadiem pieciem, ofisa tantes vairs nerauks pieri ieraugot .odt faila formātu vai Gnome/KDE/XFCE/citu desktopu.

Linux piedāvā plašas pielāgošanas iespējas, tam ir ļoti daudzas un dažādas lieliskas programmas (un lielākā daļa no tām ir bezmaksas), tas ir drošāks.

Ja pirms pāris gadiem teicu, ka Linux uz laptopa/desktopa nelietošu, tad šobrīd varu teikt, ka to pret citu operētājsistēmu nemainīšu (vismaz ne tuvākajā laikā).

Un nevajag tik daudz klausīties tajā ko saka apkārtējie (“linux sucks!”, “windows sucks”, “mac pwnz”, “linux rocks!”) un vajag pamēģināt pašiem. Novelciet to pašu Ubuntu Live CD, ierakstiet diskā/USB un palietojiet pāris dienas. Ja nebūsiet atklājuši savu nākamo operētājsistēmu, tad vismaz būsiet paskatījušies ārpus savas ierastās kastes.