Janhouse

Project Hamster is probably the best Linux time tracker out there.

But there is a small problem. It is written to be used as Gnome panel applet. I guess that some things will change with Gnome 3 (maybe it will get better Gnome shell integration or something?) but the lead developer has written that there will be no tray icon for Hamster:

generally though the system or notification tray is the no-go zone and one that triggered all the shunning in the panels (too many icons behaving too differently etc).

I found that there is script to use it with Ubuntu’s indicator applet but could not find one for system tray.

So I did it myself.

I modified hamster-appindicator script by Alberto Milone to work with system tray (instead of appindicator). It now behaves similar to the panel applet. Only noticeable difference is that you don’t see current running task name and time in the tray (because there is only an icon and no text) and how long it has been running, but you can see it in the tooltip of the tray icon.

 

To make it more usable, I have included green and red icons that are used to indicate running task (by default I made it use green icon but you can change it in the script).

Left mouse click toggles tracker window, right click shows menu.

Icons and script can be downloaded from https://bitbucket.org/janhouse/hamster-tray/downloads .

• Copy icons to /usr/share/icons/ or ~/.icons/
• Install latest Hamster (I tested it with latest git version): http://projecthamster.wordpress.com/building-and-running/
• Get latest hamster-tray version from https://bitbucket.org/janhouse/hamster-tray/downloads
• make it executable and run it

I’l later make hamster-tray PKGBUILD for Archlinux and put it on AUR.

If you want to point out any errors (it probably has some since I was making it in rush in the middle of the night) leave a comment. I’l try to update it at some point.

P.S. YAY! I can use Hamster again!

 

UPDATE:

08.04.2011.

After upgrading my Archlinux today I noticed that it did not work anymore because upgrade contained Gnome3 stuff.

So the error was:

$ hamster-tray
Traceback (most recent call last):
  File "/usr/local/bin/hamster-tray", line 51, in <module>
    from hamster.applet import HamsterApplet
  File "/usr/lib/python2.7/site-packages/hamster/applet.py", line 29, in <module>
    import gnomeapplet
ImportError: libpanel-applet-2.so.0: cannot open shared object file: No such file or directory

Quick dirty fix for the moment is to edit applet.py and remove line:

import gnomeapplet

This will probably make it not work as Gnome 2 panel applet but I guess that those applets are removed from Gnome3 anyway.

This is just a temporary fix and I will try to completely rewrite this script as soon as I get some time.

Ir pagājuši seši mēneši kopš lietoju Arch Linux.

Uzskaitīšu dažus no iemesliem kāpēc no Ubuntu pārgāju tieši uz Arch:

• Arch Linux logo ir smukāks kā Ubuntu logo.
• Mani pamudināja freenode #ubuntu-lv kanāla lietotāji (kāpēc tur neuzturas Ubuntu lietotāji?).
• Arch komūnas Wiki ir lielisks (jā, tas iekrita acīs vēl tad, kad lietoju Ubuntu).
• Periodiski netiek izdotas stabilās versijas. Pastāv vairāki repozitoriji (stabilais, komūnas, testēšanas, u.c.), kuros pieejamās pakas tiek pastāvīgi atjaunotas. (Kā tulkot “rolling release distro”?)

Daži secinājumi:

• Arch lietotāju komūna ir vēl labāka kā sākumā domāju. Gandrīz visu ir iespējams atrisināt izlasot Wiki. Pat ja Arch Wiki nav tas ko meklēju, problēmu palīdz atrisināt freenode #archlinux kanāla lietotāji.
• Paku menedžeris Pacman, kuru lieto Arch, uz mana datora strādā ievērojami ātrāk kā Apt uz Ubuntu vai Debian.
• Arch nav domāts katram. Ja esi iesācējs un nepatīk mācīties ko jaunu, paliec pie Ubuntu vai Windows.
• Šķiet, ka uz Arch piecos mēnešos esmu iemācījies vairāk par Linux kā divus gadus lietojot Ubuntu.
• Arch lietošana audzē matus – esmu sācis lietot vieglākas, vienkāršākas programmas. (Atteicos no Gnome un Compiz, lietoju Openbox, cenšos Gedit vietā lietot Vim un GUI rīku vietā aizvien biežāk izvēlos komandrindas programmas.)
• Neskatoties uz to, ka lietoju “testing” repozitoriju un ik pa laikam uzinstalēju kaut ko no AUR, viss strādā pārsteidzoši labi un nav radušās lielas problēmas.
• Lielākās problēmas, ar kurām saskāros uz Ubuntu, uz Arch nav vai arī ir vienkāršāk risināmas.

Varētu uzskaitīt daudzus un dažādus plusus un gan jau, ka atrastos arī mīnusi, bet ja esi nolēmis kārtīgāk apgūt Linux pasauli un nebaidies mācīties ko jaunu, iesaku pamēģināt Arch ikvienam Linux entuziastam.

Tuvākajā laikā distribūciju nemainīšu un paskatīšos kā Arch uzvedas uz serveriem (sākšu eksperimentēt ar mājas maršrutētāju).

P.S. Pēdējā ekrānatēlā var manīt, ka uz Openbox neesmu paspējis piestrādāt pie vizuālā. Kad to sakārtošu, pacentīšos tēmu ielikt DeviantArt (ja būs gana laba).

Jau kādu laiku vēlējos uzrakstīt par savu pieredzi ar Linux operētājsistēmu, par kuru daudzi runā, bet liela daļa nemaz nezin kas tas ir.

Šajā ierakstā, īpaši neiedziļinoties, aprakstīšu Linux grafisko vidi un populārākās/saistošākās programmas. Šoreiz nepieminēšu dažādās grafiskās vides un to atšķirības. Ja pietiks spēka un kādam tas interesēs, uzrakstīšu par to citreiz.

Daļai no jums varētu nepietikt drosmes, lai izlasītu visu rakstu, tāpēc pieliku saturu.

Ievads

Ja nemaldos, datorus sāku iepazīt pirms, apmēram, 10 gadiem. Pa visu šo laiku esmu lietojis dažādas Microsoft Windows operētājsistēmas versijas (95, 98, (98SE), ME, 2000, XP, Vista, 7) un šobrīd esmu apstājies pie Linux. Pingvīnu sāku lietot pirms, apmēram, četriem gadiem, un sākumā to lietoju tikai uz servera. Šobrīd pasmejos, atceroties kā pirms diviem gadiem teicu, ka to nekad nelietošu uz galda datora/laptopa ikdienas darbiem. (Nekad nesaki nekad. )

Pāreja uz Linux

Kaut gan biju pieradis pie Windows, jutu, ka tajā kaut kas nav kā vajag. Iespējams tāpēc, ka man visu ļoti patīk pielāgot kā pašam labāk tīk un neviena Windows versija nav draudzīga šajā ziņā. Un tā, pēc Windows 7 izmēģināšanas (pāris mēnešus lietoju RC versiju), tiecoties pēc kā jauna un interesanta, uz laptopa uzinstalēju Debian Linux. Sāku ar Debian, jo iepriekš to biju lietojis uz serveriem, un lekcijās varēja vērot kā to lieto Pēteris. Nevarētu teikt, ka nezināju pilnīgi neko, jo elementāras lietas (apt-get, grep, locate, u.c.) zināju no serveru instalācijām, bet kopumā tas bija kas jauns un bija ko apgūt.

Ubuntu

Nedaudz palietojis Debian, nolēmu to nomainīt ar Ubuntu, jo tas šķita draudzīgāks iesācējiem, ar lielāku comunity, tam ir Launchpad, un Ubuntu ir vērsts uz “user friendly“. Varētu jau teikt, ka Ubuntu un Debian ir viens un tas pats, jo Ubuntu ir bāzēts uz Debian, bet realitātē ar katru versiju tie paliek arvien atšķirīgāki. Canonical (ubuntu izstrādātāji) mēģina to padarīt vizuāli (un visādi citādi) atšķirīgu no standarta GNOME (grafiskās vides), un tāpēc lielai daļai programmu tiek veidoti savi ielāpi. Varbūt ne visi Ubuntu jaunievedumi ir lieliski, bet salīdzinot ar citām lielajām distribūcijām, Ubuntu progresē ātrāk, un ar savu progresu mudina pārējos turēt līdzi (vai liek izmirt).

Jaunas Ubuntu versijas tiek izdotas reizi sešos mēnešos un reizi divos gados tiek izdota stabilā LTS versija (ilgtermiņa atbalsta versija). Pats, šķiet, izmēģināju četras versijas un katra nākamā paliek ievērojami labāka, lietotājam draudzīgāka.

Ubuntu, manuprāt, ir labākā distribūcija, kuru lietot jauniem Linux lietotājiem, kuri iepriekš lietojuši Windows. Uzliku to vairākiem cilvēkiem (arī savai mammai) un daļa vēl tagad to lieto bez īpašām problēmām.

Programmas

Lielai daļai jauno Linux lietotāju rodas problēmas ar alternatīvu programmu apzināšanu/lietošanu, ja iepriekš lietots Windows. Protams, es nebiju izņēmums. Biju ļoti pieradis pie grafiskajām un video apstrādes programmām (Photoshop, Lightroom, AE, Vegas, u.c.), spēlēm un dažādām utilītām, kurām ir Windows, bet nav  Linux versijas.

Draiveri, sistēma

Uz galda datora iekārtas strādāja bez problēmām, par ko biju pārsteigts. Problēmas sagādāja laptops ar Radeon X1200 (VGA compatible controller: ATI Technologies Inc RS690M [Radeon X1200 Series]) video karti, kuram uz jaunākām Linux versijām vairs nav pieejami ražotāja draiveri un nākas lietot atvērtos draiverus, kuri ir krietni sliktāki un liek aizmirst par 3d spēlēm vai pat pārāk izpušķotu tēmu (ar caurspīdību, fona pludināšanu un citiem brīnumiem). Bet salīdzinot ar to kā bija pirms pāris gadiem, kad sāku lietot Linux, atvērtie Radeon 3d draiveri ir krietni progresējuši, un vairs nerodas problēmas ar desktopa izskaistināšanu (par spēlēm, joprojām, var aizmirst).

Manuprāt, Linux bez Nvidia vai Intel video kartēm var sagādāt galvassāpes, bet ir tādi, kuri to pašu saka par Nvidia (varbūt aiz skaudības, jo man ar Nvidia viss darbojās kā nākas).

Vēl problēmas sagādāja skaņa, jo ap to laiku, kad sāku lietot Linux, Ubuntu pārgāja no Alsa uz PulseAudio skaņas sistēmu. No vienas puses PulseAudio bija labāks un jaunāks, bet no otras puses, tas bija nepabeigts, ar daudzām problēmām un liela daļa aplikāciju nebija tam domātas. Dīvain, bet uz Ubuntu vēl šobrīd (versija 10.10) man rodas problēmas ar iebūvētā mikrofona lietošanu (uz Arch Linux viss ir ok).

Peles, Webkameras un citi sīkumi strādā, pārsvarā, bez problēmām un sāk darboties ātrāk kā uz Windows. Jaunākās Linux versijās tiek atbalstīti arī dažādi muzikas atskaņotāji, iPhone, iPad, utt.

Nedaudz nācās paķimerēties, lai piedzīvinātu digitālās televīzijas uztvērēju (par ko jau rakstīju blogā) vai pirkstu nospiedumu lasītāju, bet šādas iekārtas nav diez ko izplatītas/populāras un par to nesatraucos.

Foto, video apstrāde, 3d grafika, audio apstrāde

Diemžēl, daļai programmu uz Linux nav labu alternatīvu, tāpēc par ātru, ērtu un/vai advancētu bilžu (Lightroom) vai video apstrādi (After Effects/Vegas/Movie maker, u.c.) var aizmirst (vismaz pagaidām). Jā, ir pieejamas dažādas video apstrādes programmas, bet lielākā daļa ir, labi ja, Windows Movie Maker līmenī (par nestabilitāti un random nokrašošanu nemaz nerunājot). Foto apstrādei ir pieejams Gimp un sērija ar dažādiem līdzīgiem un ne tik līdzīgiem rīkiem, bet fotogrāfi, kuri uz Windows ir lietojuši Adobe Photoshop Lightroom, neko līdzīgu, pagaidām, uz Linux neatradīs (nē, Picasa nespēj aizvietot Lightroom).

3D grafikas fanāti var priecāties par Blender, jo tas darbojas arī uz Linux. Kādreiz arī bija pieejama Maya (maksas) Linux versija, bet nezinu vai jaunākās versijas ir pieejamas priekš Linux.

Neesmu pētījis speciālas programmas diskžokejiem, bet vienkāršai audio apstrādei var lietot Audacity, kas, šķiet, ir pieejams arī uz Windows.

Dokumenti, prezentācijas, plānošana, e-book lasītāji

Par Ofisa programmatūru pat īsti negribu rakstīt. Ir pieejams bezmaksas OpenOffice.org (drīz, šķiet, aizvietos ar LibreOffice), bet tas ir briesmīgs. Rakstīts uz C++ (šī nav problēma) un Java (bet šī gan ir), ar neērtu un morāli novecojušu grafisko saskarni, sliktu ātrdarbību un random pakāršanos.

• OOo Writer ir vēl daudz maz sakarīgs un darīt vienkāršas lietas nav pārāk sarežģīti. Patīkami, ka dokumentus var eksportēt PDF formātā un pēc pamatīgas gūglēšanas var izveidot savu tēmas sagatavi, lai dokumenti neizskatītos briesmīgi.
• Neesmu pārāk daudz lietojis OOo Calc, bet zinu, ka advancētiem Excel lietotājiem būtu ko teikt.
• OOo Impress prezentāciju veidošanas programma ir slikta. Es ar savu pacietību biju spējīgs izveidot gana pievilcīgu prezentāciju, bet parastam lietotājam nervi varētu neizturēt. Slaidu pārkārtošana apēd 100% CPU uz vairākām sekundēm, pat neko nedarot. Ja ir pievienoti vairāk par 10 slaidiem, programma ievērojami bremzē un laicīgi nereaģē uz dotajām komandām. Visu īpaši nepatīkamu padara programmas nobrukšana laikā, kad vismazāk gaidi.

Ja LibreOffice drīzumā pilnībā mainīs savu grafisko saskarni uz ko lietotājam pievilcīgāku, tas varētu būt gana labs un, iespējams, es tik skarbi neizteiktos. Kopumā skatoties, nav tik traki neērti uzrakstīt vienkāršus dokumentus vai izveidot primitīvu prezentāciju, ar pāris slaidiem. Problēmas rodas tad, kad jāveido kas sarežģīts.

Laika plānošanas vai sekošanas programmas ir savādākas kā uz Windows un prasa laiku, lai pie tām pierastu. No šādiem sīkrīkiem varu ieteikt Tomboy, “Getting things GNOME!“, Time tracker (Hamster project).

Uz Linux ir pieejams lielisks PDF lasītājs Evince, ko, manuprāt, no pilnības šķir tikai grāmatzīmju pievienošanas iespēja.

Spēles

Linux nevar lepoties ar pārāk daudzām skaistām 3d/2d spēlēm, bet dažas, tādas kā Nexuiz, Alien Arena, Cube 2, Teeworlds, u.c. ir. Šķiet, ka pēdējā laikā parādās arvien vairāk spēles, kuras pieejamas arī uz Linux.

Nezinu vai problēma ir ar OpenGL vai konkrēto dzini, bet testējot Unigine uz Linux un Windows (testēts uz viena un tā paša datora), Windows ar DirectX strādāja ievērojami ātrāk par OpenGL versiju.

Tiem, kuri sevi dēvē par kārtīgiem geimeriem (tiem, kuri spēlē jaunākās spēles, ne tikai un vienīgi WoW), Linux, pagaidām, nebūs īstā OS, ko lietot ikdienā.

Mūzikas, video atskaņošana, web pārlūki, twitter, skype, čati, epasta klienti, ziņu agregatori

Uz Linux nav Winamp vai iTunes, bet ir kaudze ar citiem video un audio atskaņotājiem. Pats priekš video skatīšanās lietoju VLC. Mūzikas atskaņotāji ir daudzi un dažādi. Pats esmu lietojis MPD (mūzikas atskaņotājs, ko lietoju uz mājas rūtera, kontrolēt to var no cita Linux/Windows/Mac datora caur kādu no daudzajiem klientiem), Rhyhtmbox (vistuvāk iTunes, strādās ar iPhone/iPod/citiem pārnēsājamiem atskaņotājiem),  Quod Libet (šobrīd pats lietoju).

Web pārlūkošanai ir pieejami dažādi pārlūki, no kuriem populārākie ir Firefox, Chromium (Google Chrome), Opera. Pats lietoju Chromium, kas ēd vairāk ramu, bet darbojas zibenīgi.

Tiem, kuriem patīk lietot Twitter, rekomendēju Hotot. Viens no labākajiem Twitter klientiem un noteikti pārspēj briesmīgo Gwibber, kas nāk komplektā ar Ubuntu.

Pagaidām, Linux Skype versija ir morāli novecojusi un pārāk jauki neiekļaujas Gnome vidē, bet zvanīt (un veikt video zvanus) var, čatot un sūtīt failus arī ir iespējams. Patīk, ka Skype Linux versijai ir iespēja “Auto accept”, kas automātiski pieņems visus draugu sūtītos failus.

IRC lietotājiem rekomendēju XChat. Tas ir labākais IRC klients kādu esmu redzējis. (Diemžēl, visām XChat Windows versijām nestrādā garumzīmju un mīkstinājuma zīmju ievade, kas to padara gandrīz nelietojamu uz Windows (ja nemaldos, problēma ar GTK+).) Irc ir gandrīz neatņemama Linux sastāvdaļa, jo caur to, pieslēdzoties freenode irc serverim, bez maksas reālā laikā pieejama citu lietotāju palīdzība (Izmantojiet to!).

Pārējiem populāriem IM tīkliem var lietot kādu no daudzajiem klientiem. Ubuntu nāk kompelktā ar Empathy, bet pats lietoju Pidgin. Pidgin man apvieno MSN, Yahoo messenger, Google talk, Jabber, Facebook chat, ICQ.

Epastu saņemšanai, sūtīšanai, kārtošanai komplektā ar Gnome nāk Evolution, ko lietoju diezgan ilgi. Šobrīd izmēģinu Thunderbird, kas ir pieejams arī uz Windows.

Noteikti ir daudzi un dažādi ziņu agregatori, bet, laikam, ietekmējos no Pētera un lietoju Liferea.

Failu pārlūkošana

Uz Windows ir viens Windows Explorer. Uz linux ir ļoti daudzas un dažādas programmas failu pārvaldīšanai. Populārākā (ja nemaldos) ir Nautilus. Pats par sevi, Nautilus ir gana labs, bet salāpītā Nautilus Elementary versija ir krietni uzlabota, lietotājam draudzīgāka, kuru iesaku tiem, kuriem patīk minimālisms. Vēl Nautilus ir pieejami dažādi papildinājumi, kas padara ērtāku dažādu darbu veikšanu.

Programmētāju rīki

Jā, uz Linux nav pieejama Microsoft Vizuālā Studija, ko daudzi dēvē par vienu no lielākajiem Windows trumpjiem. Ir Mono platforma, bet tā bremzē trakāk par Eclipse un programmas, kuras kodētas uz Mono (cik esmu novērojis) nav no tām ātrākajām.

Ja ir vēlme lietot smagu IDE, var lietot Eclipse vai citus līdzīgus brīnumus.

Ja uz Windows nesagādāja problēmas koda rakstīšana Notepad++ vai citā līdzīgā programmā, pietiks ar vienkāršākiem editoriem kā Gedit vai Geany.

Windows programmu emulēšana uz Linux ar Wine

Ja nu galīgi nepatīk neviena no Linux programmu alternatīvām, var mēģināt darbināt to pašu Windows programmas versiju izmantojot Wine.

Daudzi ir sūdzējušies, ka caur Wine lielākā daļa izmēģināto programmu nedarbojas. Man gan ir bijusi cita pieredze. Man, šķiet, lielākā daļa, pēc nelielu/lielu pūļu pielikšanas, darbojās.

Lielai daļai programmu ir programmas, no kurām tās ir atkarīgas. Lai uzzinātu trikus, kas palīdz piedzīvināt noteiktas programmas, iesaku pameklēt WineHQ aplikāciju datubāzē. Esmu darbinājis gan dažādas spēles (Mass effect, Trine, CS1.6, TF2, u.c.), gan MS Office un atsevišķus Adobe produktus.

Vairs nelietoju Wine, jo esmu apradis ar Linux piedāvātājām programmām.

Arch Linux

Pirms, apmēram, trīs mēnešiem pārgāju no Ubuntu uz Arch Linux distribūciju. Kāpēc? Tāpēc, ka uz Ubuntu bija problēmas ar video draiveriem un PulseAudio, kā arī nepatika tas, ka atjaunojot uz jaunāku Ubuntu versiju, pāris reizes nobruka sistēma un bija jāpieliek pūles, lai atrastu risinājumu. Diez vai kas būtu nobrucis, ja nebūtu licis daudzas aplikācijas ārpus oficiālās aplikāciju sistēmas, bet ko vajadzēja, to vajadzēja. Apvaicājoties Freenode #ubuntu-lv čata kanāla, man ieteica tieši Arch, jo tajā brīdī visi, kas tur atradās, lietoja tieši Arch.

Man patīk tas, ka Arch turpina atjaunoties (rolling release distro) nepārtraukti, atšķirībā no Ubuntu, kuram ievērojami atjaunojumi parādās reizi sešos mēnešos.

Ļoti priecājos par to, ka uz Arch pazuda skaņas (PulseAudio) un video problēmas, kuras uz Ubuntu nepazuda visā tā lietošanas laikā.

Arch arī nelieto apt paku sistēmu, tā vietā ir pacman, pie kā nācās pierast, bet tagad pat šķiet, ka ir vēl foršāk.

Pieļauju, ka Arch nebūtu tik populārs, ja tam nebūtu aktīva komūna un lielisks Wiki. Pamanīju Arch wiki un forumu vēl tad, kad lietoju Ubuntu, jo to bieži kā pirmo izmeta Google meklēšanas rezultātos.

Kopsavilkums

Neskatoties uz daudzajiem trūkumiem (kam gan tādi nav), Linux ir lieliska operētājsistēma ne tikai uz serveriem. Ja nenotiks brīnums, Linux būtu jāpaliek ievērojami populārākam (ne tikai uz mobilajiem [Android]) un, iespējams, pēc gadiem pieciem, ofisa tantes vairs nerauks pieri ieraugot .odt faila formātu vai Gnome/KDE/XFCE/citu desktopu.

Linux piedāvā plašas pielāgošanas iespējas, tam ir ļoti daudzas un dažādas lieliskas programmas (un lielākā daļa no tām ir bezmaksas), tas ir drošāks.

Ja pirms pāris gadiem teicu, ka Linux uz laptopa/desktopa nelietošu, tad šobrīd varu teikt, ka to pret citu operētājsistēmu nemainīšu (vismaz ne tuvākajā laikā).

Un nevajag tik daudz klausīties tajā ko saka apkārtējie (“linux sucks!”, “windows sucks”, “mac pwnz”, “linux rocks!”) un vajag pamēģināt pašiem. Novelciet to pašu Ubuntu Live CD, ierakstiet diskā/USB un palietojiet pāris dienas. Ja nebūsiet atklājuši savu nākamo operētājsistēmu, tad vismaz būsiet paskatījušies ārpus savas ierastās kastes.