And while there are many ways to deal with this problem, most of them complicate things for the regular user and are not hacky enough to satisfy me. For example captchas, math problem solving, etc. mostly work fine but they also scare away some of the users. There are also some paid tools (Akismet?) that helps dealing with spam but it doesn’t work on all spam.

I will share information on how I stop almost all of the automated spam messages to my WordPress blog without complicating things for the user.

Knowing limitations of HTTP protocol libraries and “exploiting” them

I have been writing a lot of scripts that automate GET’ing and POST’ing things to the web. There are many libraries that help doing it and one of the most popular ones (if not the most popular) is Curl.

While Curl is great, it still lacks some features, like building a zero length multipart POST data file upload part. Basically it can’t simulate file upload field, that has no file selected for uploading. And since many spam bots use Curl and similar libraries, this can be used to identify real browser and a script.

Example usage in PHP:

if(!isset($_FILES['spamcheck']) or $_FILES['spamcheck']['name']!='' or $_FILES['spamcheck']['size']!=0 )

Not just Curl

I haven’t used Curl for a year now because I switched to Perl’s LWP. And it has the same problem. I solved it by making my own function for building the multipart form data and it can simulate the behavior but it doesn’t happen by default.

And while in case of LWP it was rather simple, doing it in Curl (used in PHP) would probably require recompiling the Curl library and then recompiling the module for the programming language that is using that library.

Changing field names

Another trick I use is changing field names and adding additional ones that are meant to be left empty.

This method also seems to catch part of spam messages.

From the user point of view

User obviously doesn’t see those extra fields because they get hidden using CSS. The comment form looks like any other standard comment form.

Conclusion

I have been using these techniques for about a year now and haven’t had any spam problems since then. Also I have a huge log file with spam that was caught using these methods. This really does work.

Of course it won’t help in case of directly targeted spam but in that case captchas won’t help either.

And I understand that writing about this will probably contribute to fixing Curl and other libraries and eventually making this protection method useless. Well, at least they will finally fix those libraries!

Pēc Mifare Ultralight specifikācijas sanāk, ka izlietotu dzelteno E-talonu nevar lietot kā NFC NDEF tagu, jo pēc izlietošanas OTP (page 3) baiti nav uzstādīti ne uz 00 00 00 00 (tukšam tagam), ne  E1 10 06 00 (formatētam NDEF tagam), kā arī lock baiti (page 2, byte 2 un 3) dažās versijās (vecākām kartēm) nav uzstādīti uz 00 00. Šī iemesla dēļ, taga formatēšana beigsies ar kļūdas paziņojumu.

Tas gan nenozīmē, ka dzeltenajos E-talonos nevar rakstīt savu informāciju.

Vēl nedaudz pārsteidza izmaiņas jaunākajos E-talonos. Narvesenā pirktajiem dzeltenajiem taloniem lock baiti (page 2, byte 2 un 3) vairs netiek uzstādīti uz 70 00, kas nozīmē, ka visas lapas (4-15 ir brīvi rakstāmas).

Back in 2009 I made a PHP script that tested network speed, wrote the results to text file and generated PNG graphs to be shown on web. It used speedtest.net partner servers and it got the data usage from ifconfig thus making it read the total bandwidth, not just what had been left for the php script itself. I set it up on my home router so I could prove my ISP that their internet is far form what they advertised.

I also uploaded it to Sourceforge and forgot about it’s existence for some time.

Years have passed and it has been downloaded almost 17 000 times, even though it doesn’t really work in every case and it wasn’t that easy to set up.

So I figured I should make a new version, written in Python (just to practice it), and so I did.

The new Tespeed is available at Github: https://github.com/Janhouse/tespeed

It is licensed under MIT license.

There are still some bugs and planned features left to sort out, but after testing it on multiple computers it is working fine.

Tespeed in automatic mode looking for best testing server and doing download and upload tests.

The new version finds closest servers and then picks the one with lowest latency.

Available server list top 25 (by distance)

You can also get a list of all available servers (and see the approximate distance to them) by using list-servers command.

Manually specified test server.

Please send me some feedback so I could make it better.

And go thank speedtest.net for this great service.

Joprojām lietoju Archlinux, kas ir superīga distribūcija, kurā jaunumi parādās ātrāk kā citās, bet tā nav domāta pilnīgiem iesācējiem.

Sākšu ar neforšo

Gnome3 un Unity izstrāde

Pirms gada cerējām, ka pieradīsim pie Gnome 3 grafiskās vides, bet nekā. Gnome 3 un Unity joprojām ir lielākā vilšanās, kopš sāku lietot Linux. Daļa pārmigrēja uz XFCE, es lietoju OpenBox (jā, man ļoti pietrūkst noapaļotie logi un smuki vizuālie efekti).

Vienkāršais un ērtais Gnome 2 grafiskais interfeiss un Compiz efekti bija viens no galvenajiem iemesliem kāpēc daudzi cilvēki sāka lietot Linux uz saviem galda/portatīvajiem datoriem.

Gnome aizbrauca auzās, bet Canonical nopirka galveno Compiz developeri, lai viņš strādātu pie Unity grafiskās vides. Neesmu vēl redzējis Ubuntu lietotāju, kuram patiktu Unity.

Compiz stabilo 0.9 versiju tā arī neesam ieraudzījuši, jo galvenais programmētājs vergo priekš Ubuntu. Smieklīgi, ka Ubuntu lieto nestabilo Compiz  versiju (pat LTS versijā). Jā, protams, tā ir speciāli sapačota, lai viss būtu forši, bet pārējo distribūciju lietotājiem nākas iztikt ar nestabilo Compiz (un tas patiešām ir nestabils). Var jau lietot Ubuntu Compiz versiju ar visiem ielāpiem, bet tad nākas lietot vēl kaudzi citas Ubuntu pakas un tas var sagādāt lielas problēmas.

Skype, Pidgin un citi IM klienti

Šajā lauciņā notiek tas ko varētu saukt par ne-izstrādi (guļoši developeri/pārāk daudz forki vai negatavi risinājumi/putra in general).

Gribi ko vairāk par IRC? Patīkami tas nebūs.

Es ļoti priecātos, ja kāds komentāros pieminētu  labu alternatīvu Pidgin.

Labās pārmaiņas

Wine progress (un Office prieki)

Cik atceros, Wine vienmēr ir attīstījies nenormālos tempos. Tiesa, pierodot pie Linux aplikācijām, Wine nākas izmantot pavisam, pavisam reti. Viens no labākajiem pielietojumiem varētu būt MS Office 2008 darbināšana. Ar Wine darbināts MS Word patērē mazāk RAM kā Libreoffice Writer, un tas ir krietni lietojamāks. LibreOffice pēdējās versijas uzstartējas pāris sekunžu laikā (pirms tam bija ilgi, ilgi jāgaida), bet Word caur Wine (pieņemot, ka fonā darbojas wineserver) – apmēram sekundes laikā.

Patīk, ka Wine vairs lieki nenoslogo CPU, un Ofisā, beidzot, darbojas fontu antialiasing (smoothing).

Testēju gan Word, gan Excel, gan Power Point – darbojās labi.

Gimp 2.8

Ar nokavēšanos iznākusi jaunā stabilā Gimp versija. Pamanāmākā un, manuprāt, svarīgākā izmaiņa ir “Single window mode”, kas ļauj to lietot vienā logā. Man nav bijuši citi iebildumi pret Gimp, tāpēc nevaru komentēt vai ir salabota vēl kāda cita kaitinoša problēma.

Citi pozitīvi jaunumi

Jau iepriekš rakstīju, ka uz Linux pieejama alternatīva Photoshop Lightroom – “Corel Aftershot Pro”.

Valve gatavo Steam priekš Linux (būs arī pieejamas Source dziņa spēles).

Kodols attīstās ļoti patīkamos tempos un sen neesmu saskāries ar draiveru problēmām.

Kuru distribūciju lieto un kāpēc? Kā, tavuprāt, attīstās Linux un kā tam vajadzētu attīstīties?

Tā ir bezvadu tālvadības programma dažādiem Linux media atskaņotājiem.

Konekcijas izveidošanai starp Linux datoru un mobilo telefonu (manā gadījumā Android), var lietot gan Wifi, gan Bluetooth.

Tas māk kontrolēt visus populāros (un dažus ne tik populārus) Linux media atskaņotājus.

Mani nesagatavotu pārsteidza tas, ka saņemot zvanu, paceļot klausuli, mūzika uz datora tiek apturēta (aplikācija darbojas backgroundā). Zvanu beidzot, mūziku turpina atskaņot.

“Stabilajā” versijā ar QuodLibet nestrādā dažas iespējas, bet tas īpaši netraucē. Kādā brīvākā brīdī būs jāuzliek development versija un nepieciešamības gadījumā jāsalabo.

Nolēmu kārtējo reizi uzgūglēt par Lightroom alternatīvām uz Linux, un man par lielu brīnumu, atradu Corel AfterShot Pro, kura iznāca tikai pirms dažām dienām.

Idejiski un funkcionāli, programma ir Lightroom klons. Klons, kurš darbojas gan uz Linux, gan Windows, gan Mac. Awesome!

Ieimportēju un paspēlējos ar Canon raw (.cr2) formāta bildēm. Viss strādā kā nākas, iespējas ir pietiekoši plašas, un gluži kā ar Lightroom, veicot izmaiņas netiek sabojāts bildes oriģināls.

Licenze maksā 99$, bet ir pieejama 30 dienu izmēģinājuma versija. Ja būs gana laba, būs vien jāpērk, jo šobrīd šajā lauciņā nepastāv pietiekoši labi bezmaksas open source risinājumi. Protams, vēl varētu pavērties p2p ceļš, bet es to neiesaku, ja ir vēlme, lai šī aplikācija izdzīvotu un spētu konkurēt ar Adobes Lightroom.

Vairāk informācija Corel mājas lapā.

Archlinux lietotāji AfterShot Pro var uzinstalēt no AUR – aftershotpro.

Galvenais iemesls kāpēc gribēju tikt pie Google music servisa ir tā lieliskā sasaiste ar Android.  Pat ja ikdienā mūziku klausos ļoti reti, pakalpojums likās pietiekoši interesants, lai to pamēģinātu.

Google music piedāvā iespēju mākonī (uz Google serveriem) bez maksas glabāt 20 000 savus augšuplādētus audio failus. Tas nozīmē, ka nebūs atkārtoti jāmaksā par mūziku, par kuru jau iepriekš samaksāts.

Music manager

Uz Linux pieejamā aplikācija neko daudz nepiedāvā, un ir domāta esošās mūzikas nogādāšanai mākonī. Pieļauju, ka uz Windows ir pieejama līdzīga izskata aplikācija.

Pastāv iespēja datorā ielādēt nopirkto mūziku un norādīt augšuplādes ātruma limitu.

Web aplikācija

Kad esošie audio faili ir augšuplādēti, tos var klausīties http://music.google.com. Tiek piedāvāts ierakstus kārtot pēc albumiem, izpildītājiem, dziesmām, žanriem. Var veidot savas pleilistes.

Ja esi slinks, pastāv “Instant mix” iespēja, kas automātiski, “maģiskā” veidā piemeklē līdzīgu mūziku no tās, kura jau ir pievienota bibliotēkā. Neesmu vēl paspējis augšuplādēt visu Music mapes saturu, bet no tā, kas jau ir uploadots, tika veiksmīgi atlasīta līdzīgā mūzika. Nebiju gaidījis, ka šī iespēja strādās kaut uz pusi tik labi. Interesanti, ka mūziku neatlasa pēc iepriekš definētiem žanriem vai izpildītājiem. Daļai no maniem audio failiem nemaz nav norādīts izpildītājs un dziesmas nosaukums, bet tas Google music netraucēja pleilistē iekļaut arī šos skaņdarbus, kas norāda, ka ieraksti tiek analizēti pēc satura.

Android aplikācija

Jaunā Google music Android aplikācija beidzot izskatās labi un tiek sasaistīta ar to mūziku, kura glabājas mākonī.

Neatradu iespēju mūziku augšuplādēt uz mākoni, bet pastāv iespēja “Make available offline”, kas automātiski sinhronizēs pleilistes, albumus, izpildītājus, utt. ar mākoni.

Protams, mūziku var arī straumēt, nekopējot uz Android ierīci.

Kopsavilkums

Google music ir noderīgs serviss gan Android lietotājiem, gan tiem, kuriem darba vietā patīk klausīties savu mūziku un negribās satraukties par AKKA/LAA un citu dīvainu iestāžu darbībām, gan tiem, kuriem negribās čakarēties ar mūzikas dublēšanu uz visiem saviem datoriem, gan tiem, kuriem gribās ietaupīt uz diska vietu un priecāties par straumēšanas iespējām. Un “instant mix” fīča palīdzēs ietaupīt laiku, kuru parasti nākas patērēt pleilistes veidošanā.

Būs vēl patīkamāk kad (ja) šis serviss būs pieejams arī Latvijā. Pieļauju, ka ES valstu dažādās autortiesību aizsardzības organizācijas un nespēja vienoties ar tām, ir viens no iemesliem kāpēc Google music šeit vēl nav pieejams. Kamēr serviss oficiāli nav pieejams ārpus ASV, aktivizācijai var mēģināt lietot proxy serverus.

Android aplikācija ir forša, nedaudz mulsina, ka nav kārtīgs native klients uz laptopa, bet kopumā, pagaidām izskatās diezgan cerīgi.

Un kā Tev patīk Google music?

Gari plaši neprātojot, uzliku Archlinux.

Laptops nav no tiem jaudīgākajiem, tāpēc izvēlējos xfce + compiz ceļu (nevar bez izskaistinājumiem ). Visas vajadzīgās iekārtas darbojas out of the box (cik nu out of the box “pacman -S …” var būt), nekas nelago, nav nekā lieka.

Rezultātā:

(14:25:54) Jānis Jansons: kā tev Archlinux?
(14:25:55) Mamma: paldies!
(14:26:00) Mamma: foršs
(14:26:10) Mamma: labāks nekā ubuntu

Uzrakstīju Android aplikāciju, kura ļauj apskatīt dzeltenās kartes saturu un mēģina atšifrēt biļetes veidu un braucienu skaitu.

Dotajā brīdī aplikācija ir īpaši primitīva, negarantēju, ka atšifrējumi ir korekti visos gadījumos (nebija man tik daudz kartes ar kurām testēt). Ar laiku pieslīpēšu un pievienošu kādu jauku fīču (piem., laika biļetes atšifrēšanu?) vai vizuālo noformējumu.

Veidošanā noderēja (daļēji kļūdainā) informācija no Jāņa pierakstiem un citu cilvēku padomiem.

Interesentiem – aplikācija novelkama Android Marketā.

Lai aplikācija darbotos, nepieciešams Android >2.3.3 tālrunis ar NFC.

Updeits: Updeitoju .apk, lai saprot derīgo biļešu skaitu jaunajiem e-taloniem. Šķiet, ka Rīgas Satiksme tos bieži maina.

Pieļauju, ka būtu labi savākt daudzus e-talona dumpus vai tikt pie tiem, kuri Jānim bija pieejami pirms pāris gadiem, lai izveidotu maksimāli labu atpazīšanu.

Update 2: Uploadoju aplikāciju uz Android Market, lai būtu vieglāk updeitoties. Darbojas arī vecais links.

Ikdienā lietoju Nexus S, uz kura darbojas Android 2.3.4. Neskatoties uz to, ka ir manītas dažādas nepilnības, es pilnīgi noteikti neesmu saskāries ar tik daudzām Android ekosistēmas problēmām, tāpēc uzrakstīšu savus komentārus.

Apskatīšu un pakomentēšu viņa raksta apakštēmas.

Android vēl nav stabila platforma, ierīces bremzē un karas

Zem šī virsraksta pieminētas vairākus gadus vecas ierīces, Cyanogen Mod, kas ir trešo pušu izstrādāta Android modifikācija un nekur netiek minētas jaunākas iekārtas, uz kurām manīts nestabilais droīds.

Kur tad ir tie aparāti?

Pat jaudīgi dzelži negarantē normālu darbību

Problēmas:

• ātrdarbības problēmas uz jaudīgām ierīcēm (>= divkodolu 1GHZ procesori, 1GB RAM)

Mani komentāri:

Diemžēl, nav minēti piemēri. Man pašam nav nācies novērot sistēmas lēnumu kā tādu. Ir konkrētas aplikācijas, kuras ir slikti uzrakstītas (piemēram Skype), bet tas neko neliecina par operētājsistēmu.

Ātrdarbības problēmas var rasties arī tad, ja vienlaicīgi tiek darbinātas pārāk daudzas prasīgas programmas, bet arī tā ir lietotāja vaina.

Daudz ražotāju, daudz ierīču – daudz problēmu

Problēmas:

• pārāk lielā ierīču dažādība
• problēmas, kas saistītas ar ierīču programmatūras atjaunināšanu
• sliktais ierīču dizains.

Mani komentāri:

Izvēlies to, kura tev vairāk tīk vai to, kurš nesenāk iznācis. Varbūt palasi kādu apskatu vai tehnisko specifikāciju. Ir daudzi veidi kā izvēlēties iekārtu. Es izvēlējos Nexus S, jo tas ir vairāk vai mazāk Google aparāts un priekš manis norādīja uz labāku programmatūras saderību un ilgāku atjauninājumu saņemšanu.

Ja gribi regulāri saņemt atjauninājumus, nelieto 3 gadus vecu Android iekārtu. Vai vēl pastāv tik liela problēma ar atjauninājumu saņemšanu jaunākām iekārtām?

Par gaumi nestrīdas.

Draņķīgas programmas

Minētās problēmas:

• programmas patērē pārāk daudz telefona resursus un bieži jālādē baterija
• ierīču ražotāji pievieno savas, zemas kvalitātes programmas, kuras nav iespējams izdzēst
• Android Market pārāk daudz sliktas kvalitātes programmas
• spēļu ideju kopēšana no iOS spēlēm
• nav pietiekoši daudz programmu planšetēm
• pārāk demokrātiskā Android Market dēļ, tajā ielavās kaitnieciskās programmas

Mani komentāri:

Varu piekrist par to, ka daudzas programmas ir slikti izstrādātas. Bet šī iemesla dēļ Android Market pastāv reitingi un apskati, kas palīdz apzināties iespējamās problēmas, kuras saistītas ar katru programmu.

Uz Android var ērti apskatīt enerģijas patēriņu uz katru programmu, kas palīdz apzināties problemātiskās aplikācijas. Cik esmu novērojis, vienīgās programmas, kuras dīkstāvē patērējušas vairāk enerģiju kā gribētos, ir Skype un Google Maps (pēc pēdējiem atjauninājumiem). Ja es šādas programmas pamanu, tās tiek dzēstas un problēma ir atrisināta, iesaku šo metodi visiem.

Ierīču ražotāju pievienotās programmas un modificētie lietotāju interfeisi bija viens no iemesliem, kāpēc pirku tieši Google Nexus S. Ir skaidrs, ka ražotāji steigā strādājot pie jaunajiem telefoniem, neizveidos tās kvalitatīvākās programmas. Ja gribi, lai iekārta darbotos labi, lieto to tādu, kādu to paredzēja sistēmas izstrādātāji. (Tikpat nelietojami būtu iOS, ja to ļautu modificēt dažādiem ražotājiem.)

Par ideju vai pat pašu spēļu portēšanu starp sistēmām nevajadzētu pārāk satraukties. Mani pilnīgi noteikti neapbēdina tas, ka uz Android ir pieejamas tādas spēles kā Angry Birds un Cut the rope.

Google tikai uz šī gada beigām ir solījis izlaist vienoto Android, kas būtu domāts gan priekš planšetēm, gan telefoniem. Risinājums vienkāršs – gaidam jauno Andoid Google komplektēto planšeti (kā tas ir ar Google telefoniem Nexus).

Kaitnieciskās programmas telefonā var uzrasties tikai līko pirkstu dēļ, jo uz Android pastāv lieliska programmu tiesību sistēma, kas ļauj konkrētai programmai darīt tikai to, ko tā pieprasījusi instalācijas laikā. Ja “spēlīte” prasa pieeju kontaktiem, zvanīšanai, SMS sūtīšanai un pieejai pie atmiņas kartes, neinstalē to!

Android atvērtība ir mīts

Minētās problēmas:

• bez rūtošanas nevar tikt pie visas sistēmas
• rūtošana var sabojāt telefonu
• programmas Android Market nav atvērtas

Mani komentāri:

Būtu muļķīgi lietotājam piedāvāt nedrošu sistēmu, vai ne? Tāpēc parastais telefona lietotājs netiek pie root lietotāja. Rūtošana ir domāta tikai advancētiem lietotājiem, un tas vien, ka vari norūtot savu telefonu, vai tikt pie sistēmas izejas koda norāda uz to, ka sistēma ir gana atvērta.

Nerūto, ja nezini ko dari, tad nesabojāsi iekārtu.

Cilvēki ar savām programmām mēģina pelnīt iztiku, tāpēc būtu idiotiski cerēt, ka visas programmas būs ar atvērtu izejas kodu. Ir programmas, kurām source ir pieejams un ir tādas, kurām nav. Tava brīva izvēle, kuras vēlies lietot.

Bet ko tad lai lieto?

Elementāri, lieto to, kas pašam patīk!

P.S.

Kristapa rakstā bija manāma “WINDOWS BUILD” ietekme, iespējams, ka pat materiāls labums.

Konkrēti piemēri tika nosaukti tikai saistībā ar daudzus gadus vecām iekārtām.

Minētās problēmas nav unikālas Android operētājsistēmai.

75% gadījumos vainīgs curve_hands.dll (vai šajā gadījumā curve_hands.so vai curve_hands.apk). Šajā gadījumā gan nedaudz brīnos, jo Kristaps studēja IT @ RTU DITF? Varbūt kļūdos…

Iespējams, sākšu sūkstīties par man nepieņemajām Android problēmām, ja tās netiks izlabotas ar nākamo lielo Android versiju. Un pat tad, tās nav tik lielas, lai es būtu kopumā neapmierināts.