Janhouse

Šodien visu dienu skan, neslēdzas ārā.

Šodien Twitterī uzzināju, ka publiskai testēšanai nodota Lightroom 4 beta versija. Daudzi mūsdienu fotogrāfi varētu piekrist, ka Adobe Lightroom ir super noderīga programma, bez kuras grūti iztikt. Diemžēl jābēdājas Linux lietotājiem, jo Lightroom darbojas tikai Windows un Mac vidēs. To var darbināt caur Wine, bet tad rodas pārāk daudz problēmas – nav tā vērts.

Nolēmu kārtējo reizi uzgūglēt par Lightroom alternatīvām uz Linux, un man par lielu brīnumu, atradu Corel AfterShot Pro, kura iznāca tikai pirms dažām dienām.

Idejiski un funkcionāli, programma ir Lightroom klons. Klons, kurš darbojas gan uz Linux, gan Windows, gan Mac. Awesome!

Ieimportēju un paspēlējos ar Canon raw (.cr2) formāta bildēm. Viss strādā kā nākas, iespējas ir pietiekoši plašas, un gluži kā ar Lightroom, veicot izmaiņas netiek sabojāts bildes oriģināls.

Licenze maksā 99$, bet ir pieejama 30 dienu izmēģinājuma versija. Ja būs gana laba, būs vien jāpērk, jo šobrīd šajā lauciņā nepastāv pietiekoši labi bezmaksas open source risinājumi. Protams, vēl varētu pavērties p2p ceļš, bet es to neiesaku, ja ir vēlme, lai šī aplikācija izdzīvotu un spētu konkurēt ar Adobes Lightroom.

Vairāk informācija Corel mājas lapā.

Archlinux lietotāji AfterShot Pro var uzinstalēt no AUR – aftershotpro.

Šodien sāku lietot Google music. Skaitās, ka tas ir pieejams tikai ASV iedzīvotājiem, bet pietiek no ASV to tikai aktivizēt, pēc tam Google music servisu (izņemot mūzikas veikalu) var lietot no jebkuras IP adreses. Ieslēdzam Tor, tiekam pie ASV proxy, aktivizējam pakalpojumu, izslēdzam proxy.

Galvenais iemesls kāpēc gribēju tikt pie Google music servisa ir tā lieliskā sasaiste ar Android.  Pat ja ikdienā mūziku klausos ļoti reti, pakalpojums likās pietiekoši interesants, lai to pamēģinātu.

Google music piedāvā iespēju mākonī (uz Google serveriem) bez maksas glabāt 20 000 savus augšuplādētus audio failus. Tas nozīmē, ka nebūs atkārtoti jāmaksā par mūziku, par kuru jau iepriekš samaksāts.

Music manager

Uz Linux pieejamā aplikācija neko daudz nepiedāvā, un ir domāta esošās mūzikas nogādāšanai mākonī. Pieļauju, ka uz Windows ir pieejama līdzīga izskata aplikācija.

Pastāv iespēja datorā ielādēt nopirkto mūziku un norādīt augšuplādes ātruma limitu.

Web aplikācija

Kad esošie audio faili ir augšuplādēti, tos var klausīties http://music.google.com. Tiek piedāvāts ierakstus kārtot pēc albumiem, izpildītājiem, dziesmām, žanriem. Var veidot savas pleilistes.

Ja esi slinks, pastāv “Instant mix” iespēja, kas automātiski, “maģiskā” veidā piemeklē līdzīgu mūziku no tās, kura jau ir pievienota bibliotēkā. Neesmu vēl paspējis augšuplādēt visu Music mapes saturu, bet no tā, kas jau ir uploadots, tika veiksmīgi atlasīta līdzīgā mūzika. Nebiju gaidījis, ka šī iespēja strādās kaut uz pusi tik labi. Interesanti, ka mūziku neatlasa pēc iepriekš definētiem žanriem vai izpildītājiem. Daļai no maniem audio failiem nemaz nav norādīts izpildītājs un dziesmas nosaukums, bet tas Google music netraucēja pleilistē iekļaut arī šos skaņdarbus, kas norāda, ka ieraksti tiek analizēti pēc satura.

Android aplikācija

Jaunā Google music Android aplikācija beidzot izskatās labi un tiek sasaistīta ar to mūziku, kura glabājas mākonī.

Neatradu iespēju mūziku augšuplādēt uz mākoni, bet pastāv iespēja “Make available offline”, kas automātiski sinhronizēs pleilistes, albumus, izpildītājus, utt. ar mākoni.

Protams, mūziku var arī straumēt, nekopējot uz Android ierīci.

Kopsavilkums

Google music ir noderīgs serviss gan Android lietotājiem, gan tiem, kuriem darba vietā patīk klausīties savu mūziku un negribās satraukties par AKKA/LAA un citu dīvainu iestāžu darbībām, gan tiem, kuriem negribās čakarēties ar mūzikas dublēšanu uz visiem saviem datoriem, gan tiem, kuriem gribās ietaupīt uz diska vietu un priecāties par straumēšanas iespējām. Un “instant mix” fīča palīdzēs ietaupīt laiku, kuru parasti nākas patērēt pleilistes veidošanā.

Būs vēl patīkamāk kad (ja) šis serviss būs pieejams arī Latvijā. Pieļauju, ka ES valstu dažādās autortiesību aizsardzības organizācijas un nespēja vienoties ar tām, ir viens no iemesliem kāpēc Google music šeit vēl nav pieejams. Kamēr serviss oficiāli nav pieejams ārpus ASV, aktivizācijai var mēģināt lietot proxy serverus.

Android aplikācija ir forša, nedaudz mulsina, ka nav kārtīgs native klients uz laptopa, bet kopumā, pagaidām izskatās diezgan cerīgi.

Un kā Tev patīk Google music?

Daži prasīja kā noskaidrot vai telefonam ir NFC un kur to var ieslēgt.

Var meklēt telefona specifikācijā, bet var arī ieskatīties tīkla uzstādījumu sadaļā.

Uzskatāmībai ieliku ekrānšāviņus:

Ja iespēja pie uzstādījumiem nav atrodama, ierīcei visdrīzāk nav NFC.

Tiem, kuri tankā:

Malacis!

Redzēs vai sanāks, bet ideja laba.

Update: Un šķiet, ka sanāks, jo… lasīt te.

Draugiem.lv sadaļā “Lasītava” Toms pievienojis interesantu rakstu par LU DF bakalaura darbu tēmām.

Ne visiem ir iespēja tikt pie konkrētā raksta, tāpēc atļaušos ielikt ekrānšāviņu:

Jā, komiski un tajā pašā laikā bēdīgi.

Un nē, Toms nav nekāds LU DF kaitnieks un nemēģina bez iemesla paņirgāties. Turklāt, viņš komentāros norāda, ka ir arī darbi par nopietnām tēmām:

Tātad… Es saprotu, ka DF pasniedzēju un vadības algas pamatā sastāv no valsts budžeta naudas, un dekāns ir ieinteresēts necelt studiju kvalitāti, lai varētu atļauties kādu prēmiju vai citus bonusus, bet varbūt tomēr neļaut rakstīt šādus bakalaura darbus? Kaut vai tikai šo vienu lielo gala darbu likt uzrakstīt nopietnu, jo cik gan var šļūkt?

Turklāt, hei, ja viņi pabeigs LU DF, tad fakultātei no viņiem vairs nebūs nekāds labums, bet ja viņus izgāztu, iespējams, ka fakultāte tiktu pie vēl kāda papildus latiņa! (Dzirdēts, ka RTU DITF ar parādiem var palikt uz otru gadu un saglabāt budžetu.)

Ar šo rakstu es necenšos nolikt visu fakultāti un tās pasniedzējus, bet tikai izcelt to kas, manuprāt, nav kārtībā, lai, iespējams, kāds par to piedomātu un virzītu kādas izmaiņas.

Pirmā kursa sākumā dekāns (tad vēl laikam bija kā nodaļas vadītājs) uzrunājot studentus apgalvoja, ka Latvijā trūkst augsti kvalificēti IT profesionāļi. Ja LU DF turpinās būt par parastu “naudas mašīnu”, diez vai mēs pie šiem trūkstošajiem speciālistiem kuplā skaitā tiksim.

Vai Latvijā kāds pārbauda kā strādā izglītības iestādes, kuras saņem finansējumu no valsts budžeta? Ja ir, tad, ko viņi par šo saka?

Kā ir ar citām fakultātēm un augstskolām Latvijā?

Noskatamies video un tad dodamies uz šejieni.

Protams, neaizmirstam padot tālāk.

Šodien pamanīju, ka Draugiem.lv iedarbinājuši jauno lapas versiju. Par cik biju pazaudējis veco reklāmu paslēpēju, kuru iedeva PeterB, atļāvos uzrakstīt jaunu.

Ja pamanīšu jaunas reklāmas, atjaunošu skriptu.

Patīkami, ka jaunajā versijā pēc reklāmu noslēpšanas dizains neizskatās sakropļots un nav nepieciešams veikt papildus labojumus.

Saite uz CSS priekš Stylish: http://userstyles.org/styles/46196/draugiem-lv-remove-ads

Lai to lietotu, pārlūkam jāuzstāda Stylish plugins (Firefox lietotājiem, Chrome lietotājiem).

Fano.lv lietotāji būs pamanījuši, ka nu jau pāris dienas no weba pazudušas TV, filmu, spēļu sadaļas un jaunā browse versija, kā arī čatā vairs nedala bonusa punktus.

Tie, kuri to nezināja, varu pateikt, ka gandrīz  gada laikā tur biju vienīgais aktīvais programmētājs/sisadmins. Izveidoju gan jauno dizainu, gan jaunās sadaļas, iedzīvināju IRC čatu, pievienoju sīderu savākšanu no citiem trakeriem, tādā veidā samazinot kopējās projekta izmaksas uz apmēram 1/3 no sākotnējās summas.

Jā, man par to nemaksāja, darīju to sporta pēc, lai vairāk pamācītos serveru lietas un tāpēc, lai man un maniem draugiem būtu pieejams kāds gana ērts bittorrent trakeris.

Aizgāju, jo administrācijā notiek bardaks un adminiem ļoti patīk dramatizēt.

Drāma

Viss bija forši, līdz brīdim, kad ieskatījos adminu forumā, kur kāds admins (Oby) rakstīja ļoti demotivējošus un muļķīgus rakstus. Kad par to aizrādīju (pateicu, ka maģistrantūrā mācoties datorzinātni, (kuru viņš mācoties Liepājā?) jābūt cirvim, lai apgalvotu, ka OCR ir kas mirstīgam cilvēkam nepieejams un to iespējams lietot tikai NASA un vēl sazin kur), viņš pats un daļa viņa pudeles brāļu interneta komūnas draugu, protams, uz mani uzēdās.

Negaiss izrādījās īpaši emocionāls un uz teikumu “Derētu padomāt par atbilstošāku kvalitāšu birku pievienošanu torrentiem krievu valodā.” atbildēja ko līdzīgu: “Gribi teikt, ka es nemāku savu darbu darīt?Es vispār varu aiziet, ja kas nepatīk.” Lieki piebilst, ka vecā labā kompānija kārtējo reizi piebalsoja un sakarīga saruna neizdevās.

Tādas un citādas problēmas uzpeldēja ik pa laikam un pat jautājumos, kuros domām nevajadzētu dalīties, nez kāpēc Oby izcēlās. Piemēram, pirms pāris dienām Oby izleca ar komentāru dzēšanu un lietotāju brīdināšanu foruma tematā, kurā tēmas aizsācējs mēģināja 2x dārgāk par reālo cenu pārdot datortehniku. Kad citi lietotāji norādīja uz lohatronu, Oby atļāvās viņus brīdināt, liegt iespēju komentēt un uz maniem lūgumiem paskaidrot situāciju – nereaģēja. Vēlāk tika sākta diskusija forumā, kur, protams, no patiesās problēmas novirzījās uz mani un vainoja par brīdinājuma noņemšanu un tamlīdzīgām lietām.

Vēl, ļoti iespējams, daļa no problēmas bija tāda, ka vecie admini nespēja nopietni uztvert cilvēku, kurš par 10 vai vairāk gadiem jaunāks.  Un tā viņi pie katras izdevības kasījās un veidoja drāmu.

Iznākums

Par cik trakera dibinātājs nekādā veidā nerisināja problēmu, jo bija pārāk aizņemts privātajā dzīvē un nevēlējās apbēdināt nevienu no pusēm, nolēmu pamest projektu un paņemt nelielu daļu no sastrādātā sev līdzi.

Turpmāk centīšos neiesaistīties projektos, kuros daļa administrācijas dod priekšroku stagnācijai un vadītāji nepievērš gana lielu uzmanību notiekošajam.

Vēlāk priekš iesācējiem pievienošu rakstu, kurā nedaudz aprakstīšu metodes, kuras pielietoju, lai labāk noslēptu patieso serveri.

P.S. Fano.lv projektā pirmo reizi iesaistījos pirms vairāk kā pieciem gadiem, kad lapa bija tikko atvērusies (uz to arī norāda mans lietotāja id – 13) un garlaicības mākts izveidoju pirmo dizaina versiju.

P.P.S. Turpmāk lietošu InPeril un cerams, ka tur sanāks izbīdīt dažas jaunas idejas, kuras fano.lv tā arī neieraudzīja dienas gaismu.

P.P.P.S. Ziedojumu skala neattēlo patieso savāktās naudas daudzumu.

Var jau būt, ka inbox.lv ir populārākais Latvijas e-pasta pakalpojumu sniedzējs, bet tas nenozīmē, ka tas ir arī labākais vai drošākais (neskatoties uz to, ka tam tā vajadzētu būt).

Problēma ar inbox.lv ir ne tikai viņu pašu izsūtīto reklāmu skaits katra lietotāja pastkastītē, sliktais spama filtrs vai ar reklāmām piebāztā mājas lapa, bet arī uz vienu adresi izsūtītu vēstuļu nosūtīšana vairākiem lietotājiem.

Mani sauc Jānis Jansons. Draugiem.lv meklētājs uzrāda 298 personas ar šādu vārdu un uzvārdu. Es pirmais paspēju piereģistrēt e-pasta adresi janis.jansons[et]inbox.lv, kura šo Jāņu vidū varētu būt gana pieprasīta. Ko darīt pārējiem, kuri vēlas tādu pašu e-pasta adresi? Reģistrēt ko līdzīgu, piemēram janis~jansons, janis_jansons, janis-jansons utt.

Pirms kāda laika pamanīju, ka uz iepriekš minēto e-pastu ik pa laikam nāk vēstules, kuras adresētas citiem Jāņiem Jansoniem. Tas vēl ir normāli, jo adresātus var sajaukt.

Viss palika interesantāk, kad saņēmu ne tikai svešu VID EDS e-pastu par jauno lietotāju, bet arī paziņojumu, ka šis lietotājs ir veiksmīgi ielogojies sitēmā un nav mainījis paroli. Lai ielogotos sistēmā, šim lietotājam būtu jāsaņem tā pati vēstule, kas liecina par to, ka vēstuli saņēmām mēs abi (un varbūt vēl kāds?). (Vēstule bija adresēta janis~jansons[et]inbox.lv)

Un šorīt no rīta pārbaudot e-pastu, pamanīju paziņojumu no Facebook par jaunu vēstuli. Protams, sūtītāju nepazinu. Pēc brīža pamanīju, ka vēstule adresēta janis.jansons[et]inbox.lv, bet Facebook esmu reģistrējies ar citu adresi. Pasta kastē bija arī tā cita Jāņa Facebook reģistrācijas apstiprinājuma vēstules un citas lietas.

Interesanti, cik ilgā laikā inbox.lv novērsīs šo problēmu (vai varbūt fīču )?

Es pats, inbox.lv jau gadiem vairs gandrīz nemaz nelietoju (tikai pārsūtu vēstules uz savu Gmail kastīti) un iesaku to arī citiem. Tur nebūs ne reklāmas, ne random apkopes laiki, ne citi brīnumi.

Update:

Iekš IRCnet #latvia, useris “nightman” mēgināja skaidrot to ar Cyrus (http://www.cyrusimap.org/) bugu un stulbiem lietotājiem.

<nightman> atradushi tieshaam visai vecu cyrus nepilniibu un drachii smadzenes te 
<nightman> piedevaam tas inboxaa ir gadus jau 7-8 

Es gan līdz galam nesapratu un tas tik un tā nemaina faktu, ka man kastītē iekrīt svešu cilvēku info.